Augustā pieaudzis koksnes un koka izstrādājumu eksports

2013. gada augustā salīdzinājumā ar jūliju preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Kā viena no svarīgākajām izmaiņām eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi atzīmējams  koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 13,5 milj. latu jeb 15,2%. Visvairāk koka un koka izstrādājumu eksportu ietekmēja zāģmateriālu eksporta pieaugums – par 5,8 milj. latu jeb par 24,0%. Lielākais zāģmateriālu piegādes apjomu kāpums augustā bijis uz Apvienoto Karalisti – par 9,0 milj. latu, uz Vāciju – par 3,0 milj. latu un uz Ēģipti – par 2,5 milj. latu. Tāpat, lai arī bez lielas ietekmes uz eksporta kopējo dinamiku, atzīmēšanas vērti rezultāti sasniegti citās produktu kategorijās, uzskata DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, kā piemēru minot mēbeļu nozari, kur eksports sasniedzis  līdz šim lielāko mēneša apjomu – 15,7 miljonus latu.

Gada griezumā raugoties, Latvijas preču eksports augustā samazinājās par 8,2%. Lielāko negatīvo ietekmi uz kopējiem ārējās tirdzniecības rādītājiem radījusi metalurģijas nozare – augustā dzelzs un tērauda eksports sarucis par 61,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu. Tomēr ir arī labas ziņas. Pozitīva un reizē atzīstama gada izaugsme – 16,1% apjomā – saglabājās vienā no lielākajām eksporta nozarēm – koksnes un tā izstrādājumu eksportā, kur produkcijas izveduma kopējā vērtība sasniedza teju 102,7 milj. latu, veidojot 17,7% no Latvijas preču eksporta kopējās vērtības šā gada augustā. Tas liek izdarīt secinājumu, ka šī nozare piedzīvo kvalitatīvas pārmaiņas un paaugstinās tās pievienotā vērtība. Paralēli koksnes eksporta labajiem rādītājiem arī atsevišķu relatīvi mazo nozaru eksports uzrāda atzīstamus pieauguma tempus, piemēram, mēbeļu un citu mājas aprīkojuma izstrādājumu eksporta gada pieaugums augustā bija 11,8%.

Kopumā preču eksporta gada kritums šajos mēnešos bija gaidāms un, ņemot vērā, ka to daļēji izskaidro daži vienreizējie faktori, nav iemesls panikai, skaidro Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Ņemot vērā vājo ekonomisko situāciju ārējā vidē, kopumā šogad eksporta apjomu pieaugums būs mērenāks nekā 2012.gadā. Tāpēc turpmāka eksporta paplašināšanās būs atkarīgas ne tikai no situācijas uzlabošanās ārējā vidē, bet galvenokārt no ražotāju konkurētspējas uzlabošanās.

Iezīmējot nākotnes perspektīvas, Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce norāda uz to, ka konfidences rādītāji Rietumeiropā uzlabojas. Līdz ar to, tādu nozaru kā koksnes eksporta līdz šim daudzmaz noturīgā izaugsme kopā ar pasaules koksnes cenu stabilizēšanos un Eiropas valstu ESI (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss) noskaņojuma rādītāju pieaugumu celtniecības nozarē ļauj domāt par būvniecības atsākšanos Eiropas valstīs, kā rezultātā var pieaugt celtniecības materiālu, tai skaitā koksnes pieprasījums. Tas savukārt ļauj cerēt arī uz citu nozaru aktivitātes pieaugumu. Koksnes eksporta izaugsmi pozitīvi varētu ietekmēt arī sezonālie faktori, jo, tuvojoties apkures sezonai, malkas pieprasījums eksporta tirgos ir palielinājies, it sevišķi aktīvi tiek iepirkta malka Rietumeiropā.

 

Raksts: “Augustā pieaudzis koka un koka izstrādājumu eksports”, CSP, publ. 10.10.2013

Avots:www.csb.gov.lv

Raksts: “Latvijas preču eksports pēc trīs mēnešu samazināšanās atkal spējis uzrādīt pieaugumu”, Daina Pelēce, Latvijas Banka, publ. 10.10.2013

Avots:www.makroekonomika.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *