Vilku populācijas stāvoklis Latvijā un lauksaimniekiem nodarītie postījumi

Pēdējā laikā publiskajā telpā  vairakkārt izskanējusi ziņa, ka vilki ir nodarījuši postījumus aitu ganāmpulkiem (Eglainē, Zvārtavā). Situācija sarežģīta – lauksaimnieki prasa kompensācijas, mednieki gatavi šaut vēl vairāk. Vai kompensācijas atrisinātu situāciju? Vai palielināta vilku izšaušana kaut ko mainītu? Patiesība, kā parasti, ir pa vidu. Valsts meža dienesta rīcībā ir fakti, jo tieši Valsts meža dienests apkopo informāciju par gadījumiem, kad no plēsējiem ir cietuši mājdzīvnieki un Valsts meža dienests nosaka maksimāli pieļaujamo nomedīšanas apjomu vilkiem.

Ik gadu pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms tiek noteikts, jo vilki ir Eiropā aizsargājamā suga, kurai jāsaglabā labvēlīgs populācijas stāvoklis. Limits tiek noteikts pēc populācijas stāvokļa, nevis pēc mednieku un mežziņu uzskaites. Populācijas situācijas vērtējuma pamatā ir monitoringa dati. Kā redzams pēc skaitļiem, limits pamazām ticis paaugstināts. Visticamāk, ka tiks palielināts arī šajā sezonā nomedījamo vilku skaits, jo 200 bija vien sākotnēji noteiktais daudzums, kura izpildes gaitu jau šobrīd vērtē speciālisti.

VMD rīcībā esošā informācija liecina, ka pērn kopumā vilki saplosīja 170 dzīvniekus, tostarp 163 aitas. Savukārt šogad pelēči saplosījuši 174 mājdzīvniekus, no tiem 152 bija aitas. Sīkāk analizējot vilku uzbrukumu gadījumus un iepazīstoties ar postījumu vietām, apstiprinās jau agrāk zināmais – mājdzīvnieku īpašnieki pilnībā ignorē līdzšinējo pieredzi, ieskaitot paši savējo, un neizmanto nekādus pasākumus īpašuma aizsardzībai pret savvaļas dzīvniekiem. Šādā situācijā problēmu atrisināt ar medīšanu nevar, jo postījumiem ir gadījuma raksturs. No iepriekš minētā var secināt, ka plēsēju skaits populācijā tieši nekorelē ar nokosto mājdzīvnieku skaitu. Neatkarīgi no tā, kāds būtu kopējais vilku skaits, var veidoties situācija, ka arī viens vienīgais palikušais vilks var nokost aitas kādā aplokā kā viegli iegūstamu barību un tas nenozīmē, ka vajadzētu palielināt vilku nomedīšanas apjomu. Vienīgais ceļš būtu konkrētu aizsardzības līdzekļu noteikšana.

 

Raksts: “Vilki Latvijā. Vai tiešām drauds?”, Valsts meža dienests, publ. 07.10.2013

Avots: http://www.vmd.gov.lv/index.php?sadala=35&id=1370&ord=-96

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *