Jaunās paaudzes biodegvielas tehnoloģijas iespējas koksnes izmantošanā Latvijā

“Pasaules mēroga biodegvielas rūpnīca no koksnes biomasas palielinātu Latvijas IKP par vienu procentu un uzlabotu valsts tirdzniecības bilanci par 300 miljoniem eiro gadā. Tā dotu 440 tiešās darba vietas. Izmantojot rūpnīcas produktu, atmosfēra tiktu pasargāta no vairāk nekā 
650 000 t oglekļa dioksīda,” rakstīts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) jaunās paaudzes biodegvielas tehnoloģijas priekšizpētes projektā kopsavilkumā.

Lai no koksnes iegūtu naftas produktus, šķidru koksnes masu apstrādā temperatūrā, kas pārsniedz 1000 grādus. To sadala atomos un veido jaunas ogļūdeņraža ķēdes. Pārvērtības, kas ilga miljoniem gadu, lielajā rūpnīcas katlā notiek īsā brīdī. Izmantojot citu tehnoloģiju – katalizatorus -, no koksnes biomasas naftas produktus ražo ASV. Taču tas kā ekonomiski pamatots projekts iespējams vien tāpēc, ka ASV izejvielas ir gandrīz četras reizes lētākas nekā Latvijā. Rūpnīcas, kas no koksnes ar reālu peļņu iegūst degvielu, strādā arī Somijā un Zviedrijā. Taču tās izmanto “šķidro” koksni – celulozes ražošanas pārpalikumu, piemēram tallu eļļas. Šajās valstīs augot un attīstoties ķīmiskās pārstrādes kompleksi, kas celulozes ražošanas atlikumus izmanto ne tikai degvielas, bet arī pārtikas piedevu un kosmētikas ražošanā. Latvijā celulozes rūpnīcas nav, tātad šāda kompleksa izveide arī nav iespējama?

Mums ir brīvas rokas – milzīgas iespējas un mēs varam domāt par koksnes ķīmisko pārstrādi visā, ko tā var piedāvāt. Šādai rūpnīcai gadā jāpārstrādā apmēram trīs miljoni tonnu koksnes biomasas un tās celšana izmaksātu līdz 1,5 miljardiem latu. Tieši šādu enerģiskās koksnes apjomu – 3 miljonus tonnu jeb 7 TWh – tik, cik visa valsts patērē gadā, Latvija katru gadu eksportē. Tajā pašā laikā no Krievijas tāds pats enerģijas apjoms tiek importēts gāzes veidā. Mūsu eksportētās enerģijas izmaksas vidēji ir 10 Ls/MWh, bet importētās gāzes izmaksas – 38 Ls/MWh. Vai tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika katru gadu zaudē ap 200 miljonu latu?

Atzīstot, ka 2020. gadā neviena no Eiropas valstīm, izņemot Zviedriju, nesasniegs mērķi 20% no siltumenerģijas ražot no atjaunojamajiem resursiem, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs uzsver, ka pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes augs un par tiem cīnīsies arī naftas produktu ražotāji: “Mēs vēl neizprotam, cik tas ir nopietni un cik strauji attīstīsies bioetanola un dīzeļdegvielas ražošana. Ļoti daudzi institūti strādā pie lidmašīnu degvielas ieguves no dabiskām izejvielām, jo prasības, kas uzliktas fosilajām degvielām, šo biznesu ļoti sadārdzina.” Tas nozīmē, ka Latvijā no cirsmām pārstrādē nonāks katrs sīkākais zariņš, un populāras kļūs arī īscirtmeta plantācijas, kurās būs izdevīgi stādīt kārklus un ātraudzīgās apses. Protams, ja vien netiks atklāta jauna, alternatīva enerģija.

 

Raksts „Audzēsim naftu paši”, Latvijas Avīze, publ. 21.10.2013

Avots: www.la.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *