Profesionālajā izglītībā izmaiņas vērstas uz ciešāku sadarbību ar darba devējiem

Pēdējos gados profesionālās izglītības iestādes aizvien ciešāk sadarbojas ar darba devējiem, līdz ar to ir pamats cerēt, ka drīzumā arodskolu absolventi būs labāk sagatavoti darbam Latvijas uzņēmumos nekā līdz šim. Kaut arī procentuāli, salīdzinot ar vispārējām vidusskolām, profesionālās izglītības iestādēs iestājušos 9. klases absolventu skaits pēdējos gados pamazām pieaudzis aptuveni līdz 40 procentiem, absolūtajos skaitļos audzēkņu skaits tomēr krītas: 2011./2012. mācību gadā profesionālajās izglītības iestādēs bija 34 618 audzēkņi, bet 2012./2013. mācību gadā – vairs tikai 32 086 audzēkņi.

Sadarbību starp darba devējiem un skolām veicina Latvijas Darba devēju konfederācijas ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenotais projekts “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, kas turpināsies līdz nākamā gada beigām. Tā gaitā izveidotas nozaru ekspertu padomes divpadsmit tautsaimniecības jomās. Nozaru padomes patlaban izstrādā arī jaunus profesiju standartus. Padomes arī izvērtē profesionālo skolu piedāvātās izglītības programmas un mācību saturu, iesakot, kā to uzlabot. Tāpat tās izvirza ekspertus dalībai izglītības programmu akreditācijas un jauno speciālistu eksaminācijas komisijās. Līdz šim darba devēji bijuši diezgan neapmierināti ar to, kā eksāmenos notiek absolventu praktisko zināšanu vērtēšana. Tāpēc darba devēji piedāvā dažādas idejas par to, kā eksāmenam atvēlētajā gana īsajā laikā tomēr gūt vispusīgāku priekšstatu par jaunā speciālista prasmēm.

Duālā izglītība, kuru nu sāk ieviest Latvijas profesionālajā izglītībā un kuras gaitā tehnikuma vai arodvidusskolas audzēknis daļu mācību laika pavada uzņēmumā, vēl vairāk palielinās darba devēju līdzatbildību par to, cik labi jaunie profesionāļi izaudzināti. Turklāt valstij šāda profesionālā izglītība izmaksās lētāk un būs arī noderīgāka tautsaimniecībai. Patlaban jauno speciālistu apmācīšanā iesaistījušies vien lielie uzņēmēji. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav pietiekami resursu, lai to uzņemtos, jo pagaidām pietrūkst valsts atbalsta jauniešu mācībām uzņēmumos. Duālā profesionālā izglītība nebūt nav revolūcija. Arī līdz šim arodizglītībā bijuši prakses elementi un kvalifikācijas prakse pirms mācību iestādes absolvēšanas. Taču jaunā sistēma tomēr palielina darba devēju iesaisti. Duālajā izglītībā uz uzņēmumiem nelaiž jauniešus, kuri nemaz nav apguvuši praktiskās iemaņas. Skolām ir savi mācību centri ar iekārtām, kur apgūt pirmās prasmes. Duālās izglītības prestižs augs tāpēc, ka patlaban tā nav pieejama visiem – šajā projektā iesaista tikai motivētus jauniešus, kuru vidējā atzīme nav zem piecām ballēm. Jaunas vēsmas profesionālajā izglītībā varētu ienest arī jaunas gana daudz apspriestās moduļu tipa izglītības programmas. LDDK īstenotā projekta ietvaros nesen izsludināts iepirkums par modulārās profesionālās izglītības programmas izstrādi. Pirmās modulārās izglītības programmas varētu būt gatavas jau nākamajā gadā.

 

Raksts: „Praktikantiem uzņēmumos dažkārt jādzird “Pasēdi malā un netraucē”, Latvijas Avīze, publ. 23.10.2013

Avots: www.la.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *