Japānas Koksnes stimulācijas programma: drauds vai iespēja Eiropas kokrūpniekiem?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji satraukumu par Japānas Koksnes stimulācijas programmu pauda jau Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstu tikšanās laikā šovasar. Tagad ES bažām pievienojušies arī Kanādas, Jaunzēlandes, ASV un Malaizijas pārstāvji. Uztraukuma iemesls ir programmā paustais aicinājums izmantot vietējos koksnes resursus, kas varētu Eiropas piegādātājus nostādīt neizdevīgos konkurences apstākļos. Ja šī iecere stāsies spēkā, tiks ieviesta obligāta prasība katrā jaunā projektā izmantot 50% Japānā uz vietas iegūtu kokmateriālu. Tikai atlikusī daļa drīkstēs būt importēta, bet tai būs jābūt sertificētai un nākušai no ilgtspējīgi apsaimniekotām mežu platībām.

Šīs programmas īstenošanai Japānas Lauksaimniecības, meža un zvejniecības ministrija plāno piešķirt aptuveni 320 miljonus eiro. Paredzams, ka šogad tiks uzsākta 100 tūkstošu mājokļu būvniecība šīs programmas ietvaros, un valsts subsidēs 2,2 tūkstošus eiro uz vienu vienību. Japānas valdība steidz mierināt, ka šīs programmas īstenošana dzīvē neradīs nekādas problēmas koksnes produkcijas tirdzniecībai. Uzsvērts, ka programma nav diskriminējoša, un ārvalstu eksportētāji aicināti šo iniciatīvu atbalstīt.

Kanādas Koksnes tirdzniecības asociācijas pārstāvji gan šaubās, vai Japāna spēs šādu programmu realizēt, balstoties uz vietējiem koksnes resursiem. Prognozēts, ka jau drīzumā tā tiks atvieglota un aizstāta ar ārvalstu importu, kā tas bijis līdz šim. Savukārt Asia BCWood direktors Džims Ivanovs šajā situācijā saskata politisko aspektu, īpaši kontekstā ar diskusijām, kas sākušās saistībā par brīvās tirdzniecības līgumu. Kā zināms, Japāna apspriež brīvo tirdzniecības līgumu ar ES un Kanādu, kā arī mērķē kļūt par dalībnieku Klusā okeāna stratēģiskās ekonomiskās partnerības līgumā (Trans-Pacific Strategic Economic Partnership), kur sarunu procedūru vada ASV. Džims Ivanovs uzskata, ka jaunā programma ir Japānas valdības veids, kā pieklusināt vietējo kokapstrādes nozari, līdz sarunu procedūra būs noslēgusies. Noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu, ES cer kāpināt eksportu uz Japānu par 32,7%. Savukārt no kopējā eksporta apjoma skujkoku zāģmateriāli aizņem 1,2%.

 

Raksts: “Jauns šķērslis vai iespēja?”, Baltijas Koks, skat. 31.10.2013

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Oktobris, Nr.10 (158) 2013

(Fordaq: “Japan’s “wood stimulus programme”: threat or opportunity for EU timber exports? “)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *