Latvijas koka māju ražotāji aktīvi meklē jaunus noieta tirgus

Gada laikā Latvijas Koka būvniecības klastera biedru skaits pieaudzis no 21 līdz 27, un kā atzīst tā izpilddirektors Gatis Zamurs, tagad jau diezgan skaidri ir saprasti nozares izaicinājumi, kuru risināšanā klasteris turpmāk arī plāno darboties.

Šobrīd klasteris aktīvi meklē jaunus noieta tirgus Latvijā ražotām koka mājām. Par īstu Eldorado atkal kļuvis Norvēģijas tirgus. Savulaik globālās ekonomiskās krīzes ēnā pieklusis, nu tas strauji aktivizējies, katram norvēģim steidzot uzcelt privātmāju un atpūtas namiņu kalnos. Vai vismaz vienu no abiem. Rezultātā izveidojies un nepārtraukti briest nekustamā īpašuma burbulis, kura plīšanai ekonomiska pamata pagaidām nav. Pieprasījums ir tik liels, ka koka māju ražotājiem arī 2013., šķiet, būs kārtējais rekordu gads finanšu rādītāju ziņā. Šāda situācija strauji veicinājusi jaunu uzņēmumu veidošanos. Tajā pašā laikā skaidrs, ka ilgi tā turpināties nevar un pieprasījums reiz kritīsies. Līdz ar to, no stratēģiskā viedokļa raugoties, viens no galvenajiem klastera uzdevumiem ir tirgus diversifikācija. Tāpēc aktīvi tiek strādāts, lai meklētu jaunus noieta kanālus arī pārējās Skandināvijas valstīs, Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Lai gan kopējā situācija Eiropas būvniecības tirgū nav spīdoša, atsevišķi pozitīvi signāli laiku pa laikam ir manāmi.

Lielāko pieprasījumu un iespējas Latvijas ražotājiem Gatis Zamurs saskata Francijā, kur koka karkasa būvniecība šobrīd ir sava veida modes kliedziens. Kavējošais faktors šajā tirgū ir franču zināšanas par šo būvniecības stilu, kas vērtējamas kā ļoti vājas. Kas attiecas uz Vāciju, šo vilcienu mēs diemžēl esam palaiduši garām, jo koka karkasa būvniecībā Latvijas ražotājiem Vācijā ir ļoti mazas iestrādes. Kaut arī tirgus ir aktīvs, tajā dominē vietējie un citu valstu ražotāji, tāpēc būs vajadzīgs liels darbs, lai situāciju mainītu.

Viena no šā brīža klastera aktivitātēm ir tirgus izpēte tā saucamajās BRICS valstīs – Brazīlijā, Krievijā, Indijā, Ķīnā un Dienvidāfrikā. Kā neperspektīvas uzreiz atmestas Brazīlija un Dienvidāfrika, jo no Latvijas uz šīm valstīm gluži vienkārši neko lēti aizvest nav iespējams. Toties lielākā uzmanība veltīta Indijai un Ķīnai. Ņemot vērā milzīgo importa apjomu no austrumiem, kuģi uz turieni atpakaļ bieži vien dodas ar tukšiem konteineriem, kurus pārvadātāji ir gatavi par nelielu samaksu piepildīt. Gatis Zamurs sola, ka šo valstu tirgus pētījums noslēgsies gada beigās, un tad arī būšot zināmas Latvijas ražotāju perspektīvas. Paralēli BRICS valstu tirgus izpētei klasteris veic vēl kādu pētījumu, kas saistīts ar iespējām startēt NATO un ANO būvniecības iepirkumos.

Otrs ļoti svarīgs virziens, kurā šobrīd darbojas klasteris, ir jaunu produktu attīstība un inovācijas. Ja ekonomika turpinās attīstīties, algas kāps. „Rezultātā mēs vairs nevarēsim konkurēt ar rumāņiem un bulgāriem, tāpēc nāksies likt galdā kādu citu trumpi, ar ko varēsim būt labāki par viņiem,” nepieciešamību attīstīt jaunus produktus skaidro Gatis Zamurs. Šis darbs šobrīd tiek veikts ciešā sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūtu un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu (MeKA). Kā viens no uzskatāmākajiem inovatīvajiem produktiem māju ražotāju vidū ir SIA Dores izstrādātais siltās brusas koncepts.

 

Raksts: “Māju ražotāji jaunu tirgu meklējumos”, Pauls Beķeris, skat. 31.10.2013

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Oktobris, Nr.10 (158) 2013

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *