Koksnes plātņu rūpniecības attīstības tendences un perspektīvas Krievijā

Kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanas apjomiem, vidējā un tālākā perspektīvā raugoties, Krievijā vajadzētu stabili palielināties, prognozē eksperti. Pietiekami optimistiskas prognozes ir arī attiecībā uz Krievijā ražoto plātņu kvalitāti, kas paaugstināsies, pateicoties jaunu, mūsdienīgu rūpnīcu atvēršanai un esošo ražotņu modernizācijai. Visstraujākais plātņu izlaides apjomu kāpums – par 15,6% – Krievijā bija vērojams 2011.gadā, ko sekmēja uz to brīdi lielais pieprasījums no mēbeļu ražotājiem un būvkompānijām, liecina zinātniski pētnieciskā institūta „Vniidrev” dati. Šajā gadā kokskaidu plātņu izlaides apjomi valstī palielinājās par 19,5%, kokšķiedru plātņu apjomi – par 7,9%, vidēja blīvuma kokšķiedru plātņu (MDF) apjomi – par 9% un saplākšņu izlaides apjomi – par 12,6%. 2012.gadā plātņu izlaides apjomu kāpuma tempi gan nedaudz samazinājās, taču tirgus augšupejošā tendence saglabājusies.

Saplākšņu izlaides apjomi pēdējo 20 gadu laikā Krievijā ik gadu pieauga par vidēji 2,74%. Uz eksportu orientētā saplākšņu rūpniecība valstī attīstās, galvenokārt, pateicoties labvēlīgajai situācijai pasaules tirgū. Taču, salīdzinot ar meža nozares jomā attīstītajām valstīm, Krievijas plātņu tirgus ir mazs, jo sevišķi attiecībā uz vidēja blīvuma kokšķiedru plātņu (MDF) un orientēto skaidu plātņu (OSB) ražošanu, kur aprēķinātais provizoriskais produkcijas deficīts ir attiecīgi 0,5 milj.m3 un 1,2 – 1,5 milj.m3 gadā. Vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes, pēc kurām pieprasījums Krievijā ar katru gadu pieaug, veido ap 70% no visa koksnes plātņu importa apjoma. Pēdējos gados Krievijā sācis pieaugt arī pieprasījums pēc orientētajām skaidu plātnēm, kuru patēriņu patlaban valstī pamatā sedz imports.

Kā atzīmē zinātniski pētnieciskā institūta „Vniidrev” speciālisti, ja vēl pavisam nesen līdz 80% no visa valstī ievestā skaidu plātņu apjoma veidoja laminētā produkcija, pēdējos gados, līdz ar laminēšanas līniju uzstādīšanu plātņu ražošanas uzņēmumos, nelaminēto skaidu plātņu īpatsvars importā jūtami palielinājies. Eksperti prognozē, ka vietējo MDF, HDF un OSB ražotāju piedāvājums Krievijas tirgū piesātinājumu sasniegs līdz 2015.gadam, kam sekos šo plātņu eksporta attīstība. Savukārt kokšķiedru plātņu deficīts Krievijā saglabāsies vēl 5 – 7 gadus. Uz 2012.gada sākumu Krievijā, pēc institūta „Vniidrev” datiem, būvniecības stadijā atradās 18 koksnes plātņu ražošanas rūpnīcas ar kopējo jaudu 4,8 milj.m3 gatavās produkcijas gadā. Paredzams, ka līdz 2015.gadam koksnes plātņu (t.sk. saplākšņu) ražošanas jaudu palielinājums valstī varētu sasniegt 8 milj.m3.

OSB imports Krievijā pēdējo desmit gadu laikā palielinājies 79 reizes: no 7,6 tūkst.m3 2002.gadā līdz 603 tūkst.m3 2012.gadā, liecina Nacionālās Meža attīstības un investīciju aģentūras dati. 2013.gadā tikai pirmo septiņu mēnešu laikā vien Krievijā tika ievesti 443 tūkst.m3 šī veida plātņu, kas nozīmē, ka kopējais OSB imports šogad valstī varētu sasniegt 800 tūkst.m3. Šajā laika periodā OSB valstī importēja vairāk nekā 140 uzņēmumi. Turklāt astoņi no tiem iepirka 80% no visa plātņu importa apjoma. Iezīmējot vietējā OSB tirgus īpatnības, eksperti atzīmē, ka augstais pieprasījums pēc šīs importa preces saistīts ne tikai ar tās kvalitātes īpašībām, bet daudzējādā ziņā arī ar Krievijas tirgum strādājošo uzņēmumu veiksmīgi īstenoto mārketinga politiku. Taču arī šajā tirgus segmentā jau tuvākajā laikā gaidāmas kardinālas pārmaiņas līdz ar pirmo OSB rūpnīcu atvēršanu. Vidēja termiņa perspektīvā raugoties vietējie uzņēmumi spēs saražot līdz 600 tūkst.m3 OSB, kas sastāda ap 70% no Krievijā paredzamā OSB patēriņa apjoma 2013.gadā. Ņemot vērā, ka OSB patēriņš vietējā tirgū turpina palielināties un 2018.gadā varētu pārsniegt jau 1 200 tūkst.m3, maz ticams, ka vietējie ražotāji spēs segt vairāk kā 50% no šī patēriņa.

Pirmā OSB rūpnīca Krievijā ‘DOK Kalevala’ (netālu no Petrozavodskas, Karēlijā) ar jaudu 300 tūkst.m3 plātņu gadā, ekspluatācijā laista 2013.gada jūnijā. Līdz ar vēl trīs rūpnīcu atvēršanu, kas atrodas tapšanas stadijā, kopējā OSB ražošanas jauda sasniegs 1 230 tūkst.m3, tādējādi tuvākajā perspektīvā izslēdzot šo plātņu importa nepieciešamību vispār. MDF ražošanas sektorā uz 2012.gada sākumu valstī darbojās astoņas līnijas ar kopējo jaudu 1 400 tūkst.m3 gadā, un trīs projekti ar kopējo jaudu 1 370 tūkst.m3 atradās realizācijas stadijā. Kokskaidu plātņu ražošanas sektorā uz šo pašu laiku Krievijā darbojās 46 līnijas ar kopējo jaudu 6 800 tūkst.m3 plātņu gadā. Tapšanas stadijā atradās vēl deviņas rūpnīcas, kur septiņās no tām ar kopējo jaudu 1 710 tūkst.m3  paredzēta nepārtraukta ražošana. Taču tas nav pietiekami, lai pilnībā segtu pieaugošos kokskaidu patēriņu, tāpēc vismaz līdz 2015.gadam šādas kvalitātes plātņu deficīts valstī visticamāk saglabāsies.

Trīs lielākās OSB piegādātājvalstis Krievijas tirgum uz šo brīdi ir Rumānija, no kuras 2013.gada pirmo septiņu mēnešu laikā ievesti 133,8 tūkst.m3 (30% no visa apjoma), Kanāda – ar 118,4 tūkst.m3 (27%) un Latvija – 87,4 tūkst.m3 (20%). Tāpat, bet salīdzinoši mazākos apjomos, OSB plātnes Krievijā ievestas no Vācijas, Polijas, Ķīnas, Ukrainas un Lielbritānijas. Visvairāk – 21% no visa importa – orientēto skaidu plātņu Krievijas tirgum šajā laika periodā piegādājis uzņēmums ‘Louisiana Pacific Canada LTD’, kam seko SIA ‘Bolderaja LTD’ (tagad ‘Kronospan Riga’) ar 20%, un ar 14% – ‘Kronospan Romania SRL’ un ‘Egger Energia SRL’.

 

Raksts: “Перспективы плитной продукции”, Татьяна Чернова, деловой журнал по деревообработке «Дерево. RU», № 5 2013 г.

Avots: http://www.derewo.ru/

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *