Krievijas granulu ražotājiem jaunas iespējas paver augošais pieprasījums Āzijā

Eiropas Savienībā līdervalstis pēc biokurināmā izmantošanas īpatsvara kopējā enerģijas bilancē 2020.gadā būs Zviedrija (49%), Latvija (40%) un Somija (38%). Šādas prognozes izskanēja 15.starptautiskajā mežrūpniecības forumā Sanktpēterburgā šā gada 8.-9.oktobrī.

Foruma gaitā ziņots, ka atjaunojamo energoresursu (AER) vidējais īpatsvars Eiropas Savienībā līdz 2020.gadam kopējā enerģijas bilancē sasniegs 20%. Lielākais AER patēriņa kāpums gaidāms enerģētikas un transporta sektorā. Eiropā jau tagad darbojas vairāki mehānismi plašākas AER izmantošanas veicināšanai – nodokļu atvieglojumu, tiešo subsīdiju un paaugstinātu tarifu veidā siltumam un elektroenerģijai, kas ražota, izmantojot AER.

Papildus tam notiek jaunu koksnes kurināmā realizācijas tirgu, jo sevišķi Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas apguve.

Ķīnā koksnes granulu rūpniecība nav attīstīta – uz doto brīdi valstī gadā tiek saražots ap 750 tūkst. tonnu granulu. Prognozēts, ka līdz 2015.gadam šī biokurināmā patēriņš Ķīnā varētu sasniegt 3 miljonus tonnu. Japānā kurināmo koksnes granulu imports kopš 2008.gada audzis par 78%, bet Dienvidkorejā – trīskāršojies. Tādējādi Krievijas granulu ražotājiem ir visas iespējas izmantot situāciju un sākt izvērst biznesu. Jāatzīmē, ka koksnes biomasas patēriņa veicināšanas pasākumi enerģētikā, aktuālākam kļūstot jautājumam par nelikvīdās koksnes materiālu (mazkvalitatīvās koksnes, mežizstrādes un kokapstrādes atlieku) pārstrādes iespējām, uzsākti arī vietējā tirgū, par kuru rezultivitāti liecinās piecos Krievijas reģionos īstenotie bioenerģijas pilotprojekti. Jau ziņots, ka Krievijā apstiprinātais koksnes biomasas patēriņa veicināšanas plāns paredz 12 pasākumu īstenošanu, tostarp ārvalstu pieredzes un tās izmantošanas Krievijas apstākļos apzināšana un analīze, publiski pieejamas uzziņu bāzes izveide par pieejamajām mūsdienu tehnoloģijām un risinājumiem bioenerģētikā, kā arī ar mazutu darbināmo katlumāju pārveide par vietējo atjaunojamo energoresursu izmantojošām katlumājām. Tjumeņas apgabalā vien izstrādātā reģionālā shēma paredz 62 no kopumā 110 ar oglēm un mazutu darbināmās katlu mājās īstenot pāreju uz koksnes kurināmo. Aktīva pāreja uz koksnes kurināmā izmantošanu enerģētikā paredzēta arī Krasnojarskas apgabalā.

36,5% foruma dalībnieku elektroniskajā balsošanā prognozējuši, ka mežrūpniecība Krievijā tuvākajā perspektīvā attīstīsies pēc inerces scenārija, 32,9% – mēreni un 30,6% – pēc jauna scenārija. 56,7% foruma dalībnieku pauda pārliecību, ka mežsaimniecības un koksnes pārstrādes industrijas attīstība Krievijā varētu kļūt par valsts prioritāro projektu.

 

Raksts: “Бурный рост спроса в Азии создает новый рынок для российских пеллет”, WhatWood, publ. 07.11.2013

Avots:www.whatwood.ru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *