Cīņā par Latvijas koksnes resursiem iesaistījusies jauna biedrība

Lai veicinātu izpratni par nepieciešamību valstiski vēl vairāk stimulēt augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanas attīstību kokapstrādē, vairāki Latvijā zināmi koka izstrādājumu ražotāji š.g. 30.maijā izveidojuši biedrību savu interešu aizstāvēšanai un lobēšanai, kā arī uzsākuši sarunas ar AS «Latvijas valsts meži» un Latvijas Kokrūpniecības federāciju.

Biedrības «Par augstu pievienoto vērtību kokapstrādē» interesēs ir mainīt resursu sadales prioritāti – nodrošinot resursu pieejamību un konkurētspējīgāku cenu pārstrādes uzņēmumiem, atkarībā no saražotās augstākās pievienotās vērtības kokapstrādē. Kā norāda viens no biedrības dibinātājiem, SIA «Flora» valdes loceklis Juris Bušs, lai gan pastāv zāģbaļķu deficīts, šobrīd apaļo kokmateriālu kvalitātes prasības pieļauj iespēju, ka daļa no I klases zāģbaļķiem diametrā 28+ nonāk II klases apjomā, kas var samazināt tirgū pieejamo I klases zāģbaļķu apjomu.

«Šobrīd problēma nav tajā, ka nevaram nodrošināt augstas pievienotās vērtības produktu noietu un to lielākas ražošanas jaudas, bet gan resursa pieejamībā par konkurētspējīgu cenu šādu produktu ražošanai. Mēs uzskatām, ka cena, par kuru iegādājamies zāģbaļķus no valsts mežu apsaimniekotāja, nedrīkst atšķirties no cenas, par kādu tādas pašas klases un sugas zāģbaļķus iegādājas zāģmateriālu ražotāji, kuru saražotā pievienotā vērtība ir stipri zemāka,» norāda biedrības valdes priekšsēdētājs, SIA «Kontekss» valdes loceklis Mārtiņš Gailis. Viņš arī aicina pievienoties augstas pievienotās vērtības kokapstrādē ražotājus. «No sarunām, kurās iesaistījušies gan AS «Latvijas valsts meži», gan Latvijas Kokrūpniecības federācija, ir skaidrs, ka viņi zina gan problēmas, gan arī izprot tās. Pēc viņu aprēķiniem šobrīd Latvijā esošo zāģētavu pārstrādes jaudas 1,6 reizes pārsniedz pieejamo resursu daudzumu. Taču no valsts ekonomisko radītāju viedokļa, šobrīd netiek veicināta produktu ar augstu pievienotu vērtību ražošana un eksports. Ja Latvija nodrošina galvenokārt tikai pirmapstrādi, tad šādus kokmateriālus eksportējot uz ārvalstīm, no Latvijas tam līdzi dodas arī darbaspēks, lai tur ražotu mēbeles, logus, un durvis. Mēs koksnes pirmapstrādes produktiem pievienoto vērtību varam nodrošināt tepat Latvijā,» secina J.Bušs.

Kā norāda uzņēmēji, par savām problēmām viņi ne reizi vien ir runājuši ar valsts amatpersonām, tai skaitā tām, kas pārrauga valsts mežu resursus, taču, lai tiktu uzklausīti, tiem bijis jādibina biedrību. Šobrīd jau darbojas vairākas nozari pārstāvošas biedrības, kuras apvienojušās Latvijas Kokrūpniecības federācijā (LKF). Jautāts par to, kā LKF plāno novērst pretrunas, kuras radīsies starp Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas biedriem un jaunās biedrības biedriem, kuru interesēs ir mainīt resursu sadales prioritāti, tās izpilddirektors Kristaps Klauss atbild: «Neskatoties uz to, ka 90% no LKF risināmajiem jautājumiem LKF biedriem ir plus/mīnus kopējas intereses, nevar noliegt, ka pārstāvot dažādus meža nozares sektorus, atsevišķos jautājumos viedokļi un intereses atšķiras. Tādēļ arī tiek nodrošināta diskusiju platforma, kur konstruktīvās diskusijās starp uzņēmējiem un speciālistiem tiek meklēts kopējs risinājums vai kompromiss.»

 

Raksts: “Pārstāvēs augstas pievienotās vērtības kokapstrādē ražotājus”, Vineta Kalve, laikraksts Meža Avīze, Nr. 10 (220), oktobris 2013 

Avots: http://www.flora.lv/uploads/documents/2013.oktobris_MA.pdf

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *