Apkures granulu bums pēc četriem gadiem var pārvērsties deficītā

Agrāk mežsaimniecības un kokrūpniecības atlikumi veidoja lielus gružu kalnus. Tagad tie pārtop malkā, briketēs, šķeldā vai granulās, kas to ražotājiem ļauj iegūt tīri labu peļņu. Koksnes granulas ir modernākais un plašāk izmantojamais no atjaunojamiem apkures resursiem, kas atļauj automatizēt apkuri, pēc komforta līmeņa to pielīdzinot citiem kurināmā veidiem. Tās ir ekoloģisks un ekonomisks vietējās izcelsmes kurināmais, kura izmantošana vēršas plašumā.

Uz granulu apkuri pāriet daudzas vietējās pašvaldības un mājsaimniecības. Industriālajai apkurei izmanto tā saucamās melnās granulas ar mizu un smilšu piemaisījumu. Mājsaimniecībām izmanto Premium klases granulas, kas sastāv no tīras koksnes. Melnās granulas parasti neizmanto katlos, kas paredzēti Premium klases granulām, jo tie ekspluatācijas laikā pieķep.

Kokskaidu granulu ražošana līdz šim ar katru gadu ir pieaugusi. Latvijā ir ap desmit ražotāju, kuru jauda pārsniedz 5000 t granulu gadā. Līderi šajā nozarē ir SIA “Latgran”, SIA “Graanul Invest” un SIA “New Fuels”. Lielākais kokskaidu granulu ražotājs – SIA “Latgran” – papildus Jaunjelgavas un Krustpils ražotnēm atvēris ražotni netālu no Krāslavas un palielinājis ražošanas apjomus. SIA “SBE Latvia” kāpinājis ražošanas jaudu, šobrīd 90% produkcijas eksportē. Toties Latgalē bāzētais SIA “New Fuels” uzsācis jaunās paaudzes torificēto (pārogļoto) kokskaidu granulu eksperimentālu ražošanu. Tām būs aptuveni par 25% lielāka siltumspēja nekā parastajām koka granulām.

“Granulas ir jāpērk vasarā. Tad tās ir vieglāk pieejamas un ar zemāku cenu. Kad jau uzkritis sniegs, lētas vietējās granulas vairs nevarēs sameklēt un nāksies pirkt dārgākas, iespējams, ārzemēs ražotas. Tirgus jau tukšs nestāvēs,” iesaka SIA “Latgranula” direktors Māris Bērziņš. “Tomēr, energoresursu cenai turpinot kāpt, ilgi vairs zemu cenu nevarēs noturēt. Jāatgādina, ka, piemēram, Dānijā granulu cena mazumtirdzniecībā sasniedz Ls 210 – 230 tonnā un cenām Eiropā ir tendence izlīdzināties. Iespējams, laikus jāpadomā par PVN samazināšanu vietējām koksnes granulām vismaz līdz 6% lielumam, kā tas ir Vācijā. Tas ļaus granulu apkurei veiksmīgi konkurēt ar alternatīvo apkuri,” piebilst granulu ražotājs. “Meža izstrādes metodes ir progresējušas un kļuvušas lētākas. Pāreja uz mājsaimniecībām izmantojamo Premium klases granulu ražošanu paralēli industriālajām koksnes granulām kopumā ar citiem faktoriem ļāvusi koksnes granulām pēdējā laikā nokristies cenā. Tā kā nekādas globālas izmaiņas tuvākajā laikā nav paredzamas, var prognozēt stabilas koksnes granulu cenas tuvākajos četros gados. Ticamāk, tās būs stabilākas nekā gāzei, naftai un elektrībai,” apstiprina mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš Par jaunmodīgajām torificētajām koksnes granulām, ko uzsācis ražot “New Fuels”, zinātnieks norāda, ka to izstrāde visā Eiropā ir vēl eksperimentālā stadijā un šo metodi vairāk praktiski izmanto skaidu brikešu ražošanā. Tomēr šis virziens esot perspektīvs un torificēto granulu tehnoloģiskās īpatnības ļaus tās transportēt lielā attālumā. Granulas mazāk uzsūc mitrumu, kas palētinās to pārvadāšanu un uzglabāšanu.

Jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā granulu apjomus turpina audzēt. Tomēr jāšaubās, vai ražošanas pieaugums būs bezgalīgs, jo mežsaimniecības nozarē viss ir savstarpēji sasaistīts – meža zāģēšanas apjomi ietekmē lietaskoka, papīrmalkas un malkas cenas un granulu ražošanu. “Ja Eiropas Savienība visām valstīm uzstādīs vienlīdzīgus nosacījumus ilgtspējīgai mežsaimniecībai, Latvija varēs droši konkurēt granulu ražošanas tirgū,” spriež Andis Lazdiņš.

Vai koksnes granulu Latvijā varētu pietrūkt? Teorētiski granulas Latvijā saražo krietni vairāk, nekā patērē. Šobrīd daudzi vadošie koksnes granulu ražošanas uzņēmumi pieder ārzemniekiem un liela daļa granulu tiek eksportēta, atstājot vietējā tirgū tikai pārpalikumus. Zviedri šodien sakot – viņi neesot tik turīgi, lai kurinātu ar koksni krāsnis. Varbūt drīz tā teiks arī latvieši.

 

Raksts: “Apkures granulu bums pēc četriem gadiem var pārvērsties deficītā”, Andris Ozoliņš, Latvijas Avīze, publ. 02.12.2013

Avots: http://www.la.lv/ko-kurinasim-rit/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *