Labākas nākotnes vārdā

Šogad oktobrī noslēdzies process, kura aizsākums meklējams pirms vairāk nekā 15 gadiem. Runa ir par Latvijas FSC nacionālā standarta izstrādi. Vienojoties, beidzot panākts savstarpējs kompromiss starp sociālā, ekonomiskā un vides bloka pārstāvjiem, un FSC nacionālais standarts nosūtīts starptautiskai izvērtēšanai. Par to, kādi darbi vēl jāpaveic un kādi izaicinājumi jāpārvar nākotnē, intervijā žurnālam «Baltijas Koks» stāsta Māris Liopa. Būdams ilggadējs Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs, Māris Liopa aktīvi darbojies Latvijas Mežu sertifikācijas padomes sastāvā un kopš šā gada jūnija kļuvis arī par tās priekšsēdētāju.

 

Nereti, runājot ar nozares pārstāvjiem, FSC sertifikāts tiek uztverts tikai un vienīgi kā mārketinga instruments.

Mums daudzreiz pārmet, ka FSC ir radīts, lai ieviestu kārtību lietus mežos, un tikai pēc tam atnācis līdz Eiropai. Taču FSC pamata būtība ir, lai mežu apsaimniekošanā vienlīdzīgi tiktu ievēroti vides, sociālie un ekonomiskie aspekti. Un šī trīsvienība ir ļoti svarīga saistībā ar lēmumu pieņemšanu jebkuros mežos. Tas,

ka FSC ir tik plaši attīstījies Ziemeļamerikā un Eiropā, lielā mērā ir pašu meža apsaimniekotāju izvēles jautājums. Arī sabiedrības augošā izpratne par nākotni. Daudzi jautājumi, ko risina FSC citur, Latvijā var šķist pavisam sveši. Piemēram, mums nav tā saucamo pamatiedzīvotāju. Bet tropu reģionos FSC ļoti aktīvi cīnās par viņu tiesībām, jo mežs ir šo cilvēku mājas. Realitātē notiek tāpat kā filmā Avatars – atlido cilvēki, izcērt mežu un iznīcina viņu mājas. Šīs problēmas risināšana ir milzīgs darba lauks, un FSC ar to nodarbojas. Turklāt liela uzmanība tiek pievērsta ne tikai mežiem, bioloģiskajiem faktoriem un mikroliegumiem, bet arī kokapstrādes uzņēmumiem – piegādes ķēdes sertifikātu turētājiem. Kaut vai darba apstākļiem, darbinieku drošībai.  FSC ir domāšanas veids, vēlme strādāt labāk. Vienlaicīgi, protams, arī mārketinga instruments. Piemēram, Nīderlandē 66% iedzīvotāju atpazīst FSC logo. Cilvēks pērk ķeblīti, griež to otrādi un meklē šo zīmi.

 

Kāda ir atpazīstamība Latvijā?

Bija aptauja pirms pāris gadiem – 8% atpazina. Noteikti bijuši objektīvi apstākļi, kāpēc atpazīstamība ir tik zema. Manuprāt, grēko tie, kam FSC reklamēšanai un popularizēšanai būtu jābūt pašsaprotamai. Jo nevar paļauties tikai uz to, ka, iegūstot FSC sertifikātu, tu saņem mārketinga instrumentu. Tas pašiem arī ir jāattīsta, visiem FSC piegādes ķēžu dalībniekiem kopā – no mēbeļu ražotāja līdz karošu grebējam. Būtu ļoti svarīgi parādīt, ka FSC nav tikai vides jautājumu aizstāvis, kas uzliek dažādus ierobežojumus, bet gluži otrādi – veicina un palīdz ekonomiskajām darbībām, kurām arī, protams, ir jāatbilst labākajiem pārvaldības principiem.

 

Latvijā jau kopš 90. gadu vidus top FSC nacionālais standarts. Kā saprotu, tagad šis process iegājis finiša taisnē?

1. oktobrī nosūtījām Latvijas nacionālo standartu starptautiskai vērtēšanai. Jāatzīst, ka mēs, kā jau latvieši, atkal esam pacentušies un nacionālais standarts izveidots ārkārtīgi komplicēts. Vienīgā nelaime – izstrādes process ir tik ilgi vilcies, ka ar nākamo gadu tiek pārstrādāts FSC starptautiskais standarts, tajā ir jaunas indikācijas, un tās atkal būs jāiestrādā Latvijas standartā. Taču es domāju, ka šī piemērošana mums nebūs sarežģīta.  Problēma ir cita – novārtā atstātas pārējās aktivitātes – mārketings, zīmola popularizēšana un jaunu dalībnieku piesaiste.

 

FSC pamatprincips ir – visiem vieni noteikumi. Kas Latvijas standartā ir atšķirīgs, īpašs?

Nacionālā standarta atšķirīgās iezīmes saistītas ar augstvērtīgajiem mežiem. Kādi tie ir un kā mēs tajos saglabājam dabas vērtības – šīs lietas katras valsts nacionālajā standartā atšķiras un tiek piemērotas vietējiem apstākļiem. Tā, lai mežu apsaimniekošanā tiktu ievērotas nacionālās intereses un Meža likumā noteiktās prasības.

 

Šobrīd Latvijā lielākā daļa FSC sertificēto mežu pieder valstij. Kas ir pārējie īpašnieki?

Situācija izveidojusies tāda, ka tie lielākoties ir meži ar ārzemju kapitālu fonā. Taču mežu sertifikācijā piedalās arī mazāki vietējie mežu īpašnieki. Mēs šobrīd ļoti veicinām sertifikāciju tieši viņu starpā, kooperatīvos, jo tas atkal ir jautājums par izglītību, par attieksmi. Izdevumi šai gadījumā ir ļoti zemi. Protams, meža īpašnieki man vienmēr jautā: kas man par to būs? Vai būs piemaksas pie apaļkoku cenas, piemēram? Atbilde šajā gadījumā ir tāda: Zviedrijas lielākais mežu īpašnieku kooperatīvs Södra saviem biedriem ar FSC sertifikātu piemaksā 20 kronas pie papīrmalkas cenas. Tas ir fantastisks, viens no pasaulē unikālākajiem piemēriem. Uz to mums jātiecas. Rīgai piederošie meži, piemēram, ir ieguvuši PEFC mežu apsaimniekošanas sertifikātu.

 

Vai abas sertifikācijas sistēmas ir konkurējošas vai drīzāk viena otru papildinošas?

Nevarētu teikt, ka viena otru papildinošas, taču mērķi un uzdevumi katrā ziņā ir ļoti līdzīgi. Uzskatu, ka nekādā gadījumā mēs viens otram netraucējam. To apliecina kaut vai fakts, ka mežiem un piegādes ķēdēm iespējami abi sertifikāti. Īpaši kokrūpniekiem ir pat ļoti labi, ja viņi var saviem klientiem uzrādīt gan FSC, gan PEFC sertifikātus. Taču FSC sertifikācija, nenoliedzami, ir daudz lielāka, plašāka un ar stingrākām prasībām. Tirgū pieprasījums pēc FSC produktiem nepārtraukti aug, un arī sertifikācijas sistēma nepārtraukti tiek uzlabota.

 

Utopiska ideālās pasaules aina – visi zemeslodes meži ir sertificēti?

Ja šāda utopija nozīmē to, ka neviens mežos vairs neko nedara nelegāli, tad jā – tas ir mērķis. Taču te lielas problēmas saistās ar tropu valstīm. Nav noslēpums, ka tur mežizstrāde ir kriminālo grupējumu pārvaldībā. Īpaši ekvatoriālajā Āfrikā, Madagaskarā, arī Amazones baseinā, kur vērtīgās koku sugas brutāli izcērt paramilitāristu vienības. Un tur cīņa ar pārkāpējiem, varbūt druku pārspīlējot, ir līdzīga kā ar malumedniekiem Āfrikas nacionālajos parkos.

 

Jūs pieminējāt nacionālo riska novērtējumu. Tas vairāk attieksies uz piegādes ķēdes sertifikātu turētājiem – kokrūpniekiem?

Jā. Uzņēmumiem pašiem būs jāveic riska analīze, lai parādītu, ka no koksnes izcelsmes līdz gatavā produkta piegādei klientiem FSC kritēriju izpilde nevar tikt apšaubīta. Savukārt auditori izlases veidā nacionālā riska novērtējumu pārbaudīs.

 

Ar nākamo gadu FSC standartā un indikatoros gaidāmas lielas izmaiņas. Vai mainās arī cenas?

Jā, bet par tām šobrīd būtu pāragri runāt. Labā ziņa gan ir saistībā ar mazo meža platību īpašniekiem – tiem nākotnē būs pievērsta īpaša uzmanība un sertifikācijas izmaksas jūtami samazināsies.

 

Noslēgumā – jūs minējāt, ka turpmāk lielāka uzmanība jāvelta FSC zīmola atpazīstamībai, domāšanas veida popularizēšanai. Ar ko sāksiet?

Te ārkārtīgi daudz jāstrādā sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti. Vienu konkrētu virzienu grūti noteikt, jo FSC var būt saistīts ar jebkuru nozari. Piemēram, bērnu konstruktoru ražotājs Lego. Liekas – plastmasas izstrādājums, kāds tam sakars ar mežiem? Bet no 2014. gada viņiem visi iepakojumi būs FSC sertificēti. Arī papīra salvešu ražotāji milzīgi sarosījušies, jo šai jomā pēc FSC sertificētas produkcijas ir vislielākais pieprasījums.

 

Uzziņai:

Pasaulē kopā sertificēti meži 183 miljonu hektāru platībā. No tiem: ~53% – boreālie meži, ~36% – mērenās klimata joslas meži, ~11% – tropiskie vai subtropiskie meži. Kopā izsniegti 26 886 piegādes ķēžu sertifikāti 114 valstīs. Latvijā izsniegti 207 FSC piegādes ķēžu sertifikāti.

 

Pilna intervija lasāma žurnāla “Baltijas Koks” novembra numurā (2013)

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *