Dānijā granulu patēriņš līdz 2020.gadam varētu palielināties par trešdaļu

Sagaidāms, ka līdz 2020.gadam Dānijā kokskaidu granulu imports varētu sasniegt 3 miljonus tonnu gadā. Šādas prognozes izdarītas, balstoties uz oficiālajiem statistikas datiem, Dānijas valdības politisko nostāju šajā jautājumā un investīcijām privātajā sektorā.

Dānijā koksnes granulas intensīvi tiek izmantotas kā privātajā sektorā, tā vidēja lieluma siltumcentrālēs un lielās koģenerācijas stacijās. Kopš 2010.gada tieši plašā pāreja lielajās koģenerācijas stacijās no fosilā uz cieto biomasas kurināmo valstī sekmējusi granulu patēriņa kāpumu. Patlaban šajā segmentā, pēc provizoriskiem datiem, tiek patērēts aptuveni 1 miljons tonnu kurināmo koksnes granulu.

Kopš 2000.gada koksnes granulu ražošanas apjomi Dānijā svārstās no 130 000 līdz 200 000 tonnu gadā, lielā mērā balstoties uz resursu bāzes, ko nodrošina vietējie mēbeļrūpniecības un kokapstrādes uzņēmumi. Ierobežotā vietējā piedāvājuma apstākļos strauji palielinoties granulu patēriņam koģenerācijas stacijās, Dānija izvirzījusies par lielāko šī cietā biokurināmā importētājvalsti pasaulē. 2012.gadā Dānijā importēti 2 miljoni koksnes granulu 350 miljonu ASV dolāru vērtībā. 2013.gada pirmo septiņu mēnešu laikā granulu imports Dānijā audzis par 10%. Šobrīd Dānijā koksnes granulu tiek importētas pamatā no Baltijas valstīm – 2012.gadā kopā ap 960 000 tonnu -, un no Krievijas – 348 000 tonnu. Vidējā granulu importa cena no Latvijas, Igaunijas un Krievijas 2013.gada vasarā bija vidēji 170 – 190 dolāri.

Lai panāktu uzstādīta mērķa sasniegšanu – līdz 2050.gadam enerģētikas un transporta sektoros īstenot 100% pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, Dānijā 2012.gada martā pieņemta jauna vienošanās, kas paredz virkni ambiciozu iniciatīvu. Piemēram, transporta sektorā biodegvielas patēriņa īpatsvaram līdz 2020.gadam jāsasniedz 10%. Lielajās koģenerācijas stacijās pāreja no ogļu kurināmā uz biomasu pilnībā jāveic līdz 2030.gadam. Lai to sekmētu, lielajām energostacijām tiek piešķirtas subsīdijas ‘feed-in’ tarifu veidā (20 € par MWh jeb 96 € par tonnu). Tas savukārt nozīmē, ka koksnes granulu patēriņš Dānijā turpinās palielināties. Piemēram, vietējā energokompānija ‘Dong Energy’, saņemot atbalstu no valsts puses, pāreju uz kombinēta kurināmā izmantošanu gatavojas īstenot trīs energostacijās. Divās no tām papildus dabasgāzei un oglēm tiks izmantota granulētā koksne, savukārt trešajā pamatā tiks kurināta šķeldotā koksne.

Pāreja uz biomasas kurināmo aktīvi tiek īstenota arī energokompānijas ‘Drax’ ar oglēm darbināmajā elektrostacijā Lielbritānijā. Šī mērķa sasniegšanai kompānija līdz 2017. gadam plāno investēt vidēji 1 miljardu ASV dolāru. Lai nodrošinātu nepieciešamo resursu ilgtspējīgu plūsmu, energokompānija jau parakstījusi ilgtermiņa līgumu ar Kalifornijas kompāniju ‘Rentech Inc.’ (uz 10 gadiem) par kurināmo koksnes granulu piegādi ik gadu aptuveni 400 000 tonnu apjomā. Īstenojot pāreju no oglēm uz biomasu trīs apakšstacijās (no kopumā sešām), energokompānijas ‘Drax’ ikgadējais koksnes granulu patēriņš līdz 2017.gadam sasniegs 7 miljonus tonnu. Lai izpildīti savas līgumsaistības, ‘Rentech Inc.’ palielinās industriālo kokskaidu granulu izlaides apjomus par 350 000 tonnu gadā.

 

Raksts: “Pellet consumption in Denmark projected to grow”, Erin Voegele, publ. 11.11.2013

Avots:www.biomassmagazine.com

REPORT: The Market for Wood Pellets in Denmark

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *