Francijas studenti Latvijā mācās vilku paradumus un piegaudošanas mākslu

Latvijai ir visgarākie vilku nomedīšanas termiņi un lielākās medību kvotas Eiropas Savienībā – šosezon mūsu medniekiem ļauts nomedīt 300 vilkus. Salīdzinājumam – piemēram, Francijā gadā nomedī 10 līdz 12 pelēčus un arī tikai mājlopu aizsardzības vārdā. Varētu jautāt, ko gan vēl kā mednieku prasmes citas valstis no mums var pamācīties, taču pieci Francijas lauksaimniecības un dabas augstskolas Esitpa studenti ir citās domās. Pirms pusotra gada viņi uzrakstīja vēstuli vilku populācijas pētniekam zinātņu doktoram Jānim Ozoliņam, ka vēlētos Latvijā ierasties uz tā saucamo ārzemju praksi. Vakar viņi visi devās uz Teiču rezervāta un Lubānas apkārtnes mežiem, kur pētnieks jaunajiem ļaudīm rādīja vilku piegaudošanas mākslu.

Līdzīgus lūgumus J. Ozoliņš iepriekš saņēmis arī no citu valstu augstskolām – Spānijas, Slovākijas -, taču līdz šim nav bijis ne laika, ne jaudas organizēt praksi ārzemju studentiem. Kopš Valsts mežzinātnes institūts “Silava” kļuvis par viņa vienīgo darba vietu, pavērusies iespēja pieņemt Esitpa universitātes 5. kursa studentus. “Mūsu uzdevums ir apmierināt viņu interesi, taču iespējams, ka nākotnē tas būs arī mūsu ieguvums, jo jebkurš students ir potenciāls kolēģis, varbūt viens no simta, bet tāda iespēja pastāv,” savu attieksmi skaidro pētnieks. Zinātnē, līdzīgi kā daudzās citās jomās, viens nav karotājs – šī atziņa J. Ozoliņam palīdzējusi līdzšinējos sasniegumos, tāpēc viņš turpina ieguldīt savu enerģiju arī “nākotnes bankā”.

Franču jaunieši uz Latviju atbraukuši ar savu nelielo, tomēr pieredzi, un arī tas ir sadarbības ieguvums. Alīne Boterdela stāsta par savas zemes vilku populāciju, kurā ir apmēram 250 dzīvnieku. Salīdzinājumā ar Latvijas pelēčim franču vilkiem brīvdabā ir mazāk vietas un dabiskās barības, tāpēc tie uzbrūk mājlopiem – galvenokārt aitām un kazām. Francijas valdība katru gadu tērē miljonus, lai atlīdzinātu lopkopjiem zaudējumus. Par spīti protestiem, kurus vilku atbalstam rīko dažādas ļaužu grupas, ļoti nelielā skaitā tiek atļautas plēsēju medības, ko oficiāli nosauc par paraugu ņemšanu.

“Mūs interesē vilki, tie fascinē,” kā vienu no iemesliem, kāpēc viņi izvēlējušies praksi “ar vilkiem”, nosauc franču studenti. Viņi grib redzēt, kā norit vilku populācijas apsaimniekošana Latvijā – pabūt mežā, redzēt vilku pēdas, satikt medniekus, taksidermistus, taču medībās gan ciemiņi nevēlas piedalīties. “Mēs gribam redzēt, kā tiek menedžēta vilku populācija Latvijā, un atrast jaunas idejas, citu skatu punktu mūsu valstij. Šeit gūtās zināšanas varēsim izmantot arī mūsu darbā pēc augstskolas beigšanas,” Alīne formulē prakses mērķuzdevumu. Pēc studijām katrs jau nolūkojis kādu darbības jomu – savvaļas teritoriju pārvalde, dzīvnieku audzēšana un veselības izpēte, fermeru finanšu konsultācija, sēklkopība.

 

Raksts: “Francijas studenti Latvijā mācās vilku paradumus un piegaudošanas mākslu”, Ilze Pētersone, Latvijas Avīze, publ. 16.01.2014

Avots: http://www.la.lv/ar-ezeli-pret-vilkiem/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *