Veiksmes formula: īstajā brīdī būt īstajā vietā ar īsto preci

“Latviešiem pret latiem ir īpaša attieksme, viņi ar tiem ir apsēsti,” stāsta galdniecības meistars Mārcis Lunte un atzīst – nevarējis nejust, ka tuvojas eiro, īpaši jau no novembra. Kaut arī Latvijā lata vairs nav, turētājus iegādāties gribētāju joprojām ir daudz.

Latu turētājus no koka Mārcis kopā ar Armandu Hmeļņicki gatavo jau četrarpus gadus. Tiem ir gan Latvijas kartes forma, gan ozola. Līdz šim puiši kopumā izgatavojuši un pārdevuši jau ap 15 tūkstošus latu turētāju. Tā kā mājās tik daudz karšu izgatavot nav iespējams, jau otro gadu šim nolūkam tiek nomātas galdniecības telpas Raiskumā.

“Lielākā karte paredzēta visiem latiem, mazākā divlatniekam un santīmiem,” paskaidro Mārcis un atklāj, ka pats gan piemiņai atstājis tikai santīmus un divlatnieku. Viņš ikdienā latu turētāju vienkārši sauc par karti. Kā un kuram radās ideja no koka izgatavot šādas kartes, Mārcis vairs neatceras. Tas bija vaļasprieks. Mārcis strādāja galdniecībā, brīvā laikā pats kaut ko sameistaroja. Latu turētājs, lai gan tagad jau pareizāk būtu teikt glabātājs, toreiz bija kas jauns. “Patlaban izdevīgākais ir tirgot interneta veikalos. Pārdevēji ņem pretī lielā vairumā, un abām pusēm darījums ir izdevīgs,” vērtē Mārcis. “Pat sapņos nerādījās, ka reiz pēc kartēm varētu būt tāds pieprasījums. Cītīgi strādājot, dienā var izgatavot ap pussimts. Aicināju palīgus, dienā gatavojām vairāk nekā simts. Pēdējie mēneši bijuši ļoti saspringti, pieprasījums ir ļoti liels, arī patlaban nesarūk,” stāsta Mārcis un atzīst, ka abiem ar Armandu laimējies īstajā brīdī būt īstajā vietā ar īsto preci.

Lai gan patents latu turētāju gatavošanai Latvijas kartes formā ir nokārtots, atdarinātāju netrūkst. Par viņiem puiši īpaši neuztraucas. “Viņu ir daudz un dažādi. Bet tās kartes, kuras esmu redzējis, ir zemas kvalitātes, tā īsti nav konkurence. Dažs gatavo kartes no finiera. Mūsu ir no sausa ozola vai oša, tās ir 20 līdz 22 milimetri biezas, nevar sajaukt,” domās dalās meistars un piebilst, ka nav vērts tērēt laiku, strīdēties vai pat tiesāties ar atdarinātājiem. Zinot, ka latu glabātājiem pircēji būs ilgākais vēl pāris mēnešu, Armands un Mārcis jau apsver jaunas idejas – par eiro monētām.

Līdzīgas pamatidejas vadīta īpašu piemiņas latu monētu turētāju piedāvā arī „Koka Dekoru” darbnīca. Jubilejas latu turētājs pakava formā izgatavots no oša koka un apstrādāts ar dabīgu eļļu. Monētu turētājā no abām pusēm ir iespējams ievietot kopumā 24 viena lata monētas.

 

Raksts: “Latvijas kartē glabājas lati”, Sarmīte Feldmane, ziņu portāls ‘eDruva.lv’, publ. 17.01.2014

Avots: http://www.edruva.lv/zinas/sabiedriba/zina/39219

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *