Meža īpašnieku izaugsme redzama Latvijas ainavā

Sagatavoti priekšlikumi meža attīstības pilnveidošanai nākamajiem septiņiem gadiem. Karstās diskusijās apstiprināti noteikumi mežu apsaimniekošanai zem elektrolīnijām. Eiropas parlamenta deputātiem prezentēta vēlme sakārtot dabas aizsardzības sistēmu. No pārdalīšanas nosargāta Eiropas atbalsta nauda mežaudžu kopšanai. Tie ir svarīgākie darbi, ko 2013.gadā, sadarbojoties ar reģionālo meža īpašnieku biedrībām, izdevies paveikt Latvijas Meža īpašnieku biedrībai. “Soli pa solim ejam uz priekšu!” tā īsumā paveikto vērtē Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

 

Izkopjot jaunaudzes vēl nebijušās platībās, meža īpašnieki pierādījuši, ka prot saimniekot tikpat gudri kā profesionāļi. Varbūt tā ir raža, kas ienākusies, pateicoties arī meža īpašnieku stipram lobijam – Meža īpašnieku biedrībai?

– Šis tiešām ir nozīmīgs gads. Latvijas valsts vēsturē pirmo reizi privātie un pārējie mežu īpašnieki izkopuši vairāk jaunaudžu nekā valsts mežos! Un ne tāpēc, ka valsts mežos koptu mazāk, bet gan tāpēc, ka privātajos mežos kopj vairāk. Pērn meža īpašnieki izkopuši 30 000 ha jaunaudžu, kas, salīdzinot ar 2002. gadu, ir tieši desmit reizes vairāk. Tas atspoguļojas Latvijas ainavā. Agrāk, ja redzēja izkoptu jaunu mežu, nebija šaubu, ka tas pieder valstij. Tagad gan tādas pārliecības vairs nav. Protams, meža īpašnieki neiešūpojās uzreiz. Viss notika pamazām un īstos apgriezienus jaunaudžu kopšana uzņēma tad, kad līdz atbalsta perioda beigām nebija palicis daudz. Mēs cīnījāmies, lai Eiropas fondu neizmantoto naudu jaunaudžu kopšanai neatņemtu. Reģionālās apvienības un kooperatīvi mūs atbalstīja, vācām parakstus un rakstījām vēstules Zemkopības ministrijai, un produktīvu mežu veidošanai izdevās saglabāt 400 000 latu. Tas nozīmē, ka jaunaudžu kopšanā ar Eiropas atbalstu izsludināta vēl viena kārta.

 

Vai atbalsts jaunaudžu kopšanai paredzēts arī jaunajā lauku attīstības programmā?

– Diskusijas par lauku attīstības programmu 2014. – 2020. bija dienas kārtībā visu gadu. Ļoti ceram, ka jaunaudžu kopšanas pasākums tiks turpināts arī nākamajā atbalsta periodā, kur mežu attīstībai un dzīvotspējas pilnveidošanai paredzēti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Šajās sarunās mēs visu laiku uzsveram, ka tā nav tikai lauksaimniecības, bet lauku attīstības programma un attiecas arī uz mežsaimniecību. Mums izdevās panākt, ka nākamajā periodā tiek atbalstīti meža īpašniekiem tik svarīgie pasākumi – jaunaudžu kopšana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, meliorācijas sistēmu renovācija un rekonstrukcija. Esam vairākkārt vērsušies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumiem, kādam jābūt šim atbalsta apjomam un nosacījumiem. Saukuši kopā reģionālās meža īpašnieku apvienības un kooperatīvus un sagatavojuši kopīgu viedokli. Ja mēs šādi nebūtu rīkojušies, tad potenciālais finansējuma apjoms būtu krietni mazāks nekā tas plānojas šobrīd. Lai mazinātu birokrātiju, vēlamies, lai turpmāk izkoptas jaunaudzes atbilstību atbalsta saņemšanai noteiktu nevis pēc tā, cik tajā gari koki, bet gan pēc tās vecuma. Tad arī Valsts meža dienestam būs vienkāršāk visu to kontrolēt, un būs mazāk strīdu par to, cik koki bija gari kopšanas laikā un cik tad, kad saņemts atbalsts. Ja vēl pieslēdzas pārbaudītāji no Eiropas, tad nav viegli iestāstīt, ka Latvijā jaunais mežs sezonā pastiepjas pa metru un vairāk.

Nākamajā plānošanas periodā atbalstam jābūt arī par neproduktīvo audžu – pārbiezināto egļu un pāraugušo alkšņu un apšu – novākšanu. Nevis šo koku ciršanai, bet cirsmas atjaunošanai ar produktīvākām sugām – egli, priedi, izmantojot augstvērtīgu stādāmo materiālu.

 

Un neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanai?

– Par to sarunas turpinās. Taču termins “apmežošana” īsti neatspoguļo situāciju, jo mēs runājam par neizmantotās zemes pārvēršanu ražojošās mežaudzēs un atgriešanu tautsaimniecības apritē. Latvijā joprojām ir pietiekami daudz aizlaistu platību, kuras sava novietojuma, erozijas riska, mazauglības vai akmeņainības dēļ ir vērts pārvērst par mežaudzēm, jo pārredzamā nākotnē šādām platībām nav perspektīvas kļūt par ražojošām lauksaimniecības zemēm. Tas nebūs ekonomiski pamatoti. Diskusijas vēl nav noslēgušās, taču šim pasākumam nākošajā atbalsta periodā paredzēti 10 miljoni eiro. Daba jau tāpat

tukšu vietu neatstās, tur augs krūmi un nekvalitatīvs mežs, taču mums būtu iespēja ekonomēt laiku, veidojot ražīgu mežu uzreiz.

 

Kādas izmaiņas izdevās panākt noteikumos, kas regulē meža apsaimniekošanu zem elektrolīnijām?

– Tās arī bija karstas un emociju pilnas diskusijas visa gada garumā. Sākumā Saeima nobalsoja par to, ka elektroapgādes komersantam nozāģētie koki no īpašnieka jāatpērk, bet prezidents to neparakstīja un nosūtīja uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai. Otrreizējā balsojumā šis priekšlikums netika saglabāts. Taču

izdevās panākt, ka īpašnieks mežu aizsargjoslā zem elektrolīnijām var audzēt pēc citiem principiem nekā parastajā mežā un uz to neattiecas galvenās cirtes caurmēra ierobežojumi. Tas nenozīmē, ka visiem būtu jāsteidzas šos kokus nocirst, taču tas iespējams, ja tie apdraud līniju, negaidot, kad tie sasniegs ciršanas vecumu. Apsaimniekošanas noteikumi zem elektrolīnijām tagad ir līdzīgi kā plantāciju mežos, vienīgi šīs platības ir obligāti jāatjauno.  Izdevās panākt arī to, ka situācijās, kad īpašnieks pats kokus nevēlas cirst, Latvenergo organizē koku ciršanu, un šim darbam ir noteiktas stingras kvalitātes prasības, kas nepieļauj situācijas, kādas bija iepriekš, kad koki tika nogāzti un ar visiem zariem atstāti mežaudzē. Nu jau valsts sekretāru sanāksme izsludinājusi noteikumus, kas nosaka, kā šiem kokiem jābūt cirstiem, atzarotiem, sagarumotiem un nokrautiem. Ir arī skaidri pateikts, kā meža īpašnieks jāinformē pirms ciršanas – vismaz mēnesi iepriekš. Viņam jāsaņem vēstule – veidlapa, kurā ir pateikts, ka jūsu īpašumā ir konstatēti bīstamie koki, tie ir iezīmēti dabā un īpašnieks tiek uzaicināts uz saskaņošanu. Bet īpašnieks kokus var arī cirst pats vai salīgt kontraktoru. Īpašniekam ir tiesības norādīt, kādos sortimentos kokus sagarumot un kurā vietā nokraut. Līdz ar to varam uzskatīt, ka jautājums par saimniekošanu zem elektrolīnijām beidzot ir atrisināts.

 

Valsts mežu apsaimniekotāji ciršanas apliecinājumus saņem elektroniski. Vai tas būs iespējams arī privātajiem meža īpašniekiem?

– Gada garumā notikušas sarunas ar Valsts meža dienestu par meža valsts reģistru tālāku attīstību. Mēs ļoti vēlamies, lai tiktu radīta sistēma, kas dotu iespēju meža īpašniekam pārskatu par padarīto iesniegt elektroniski. Šis gads vēl nebūs tas, kad jaunā sistēma tiks ieviesta, taču progress notiek, un ceram, ka nākamā gada beigās vai 2015. gada sākumā būs pienācis brīdis, kad meža īpašnieks, nebraucot uz klientu apkalpošanas centru, varēs savu pieteikumu vai pārskatu nosūtīt, izmantojot internetu. Varēs arī nebraukt pēc ciršanas apliecinājuma papīra formātā, bet saņemt to elektroniski.

 

Par ko meža īpašnieki runāja Briselē?

– Pirmo reizi Briselē Baltijas valstu meža īpašnieku organizācijas kopā ar Eiropas meža īpašnieku konfederāciju organizēja konferenci, tikšanos ar Eiroparlamenta deputātiem, kur stāstīja par aktualitātēm – par nepieciešamību sakārtot dabas aizsardzības sistēmu. Protams, nākošgad tiks ievēlēts jauns Eiroparlaments, taču daudzi deputāti turpinās strādāt un, iespējams, pievērsīs uzmanību tam, ka meža īpašnieku skaits ir liels un tie arī ir viņu potenciālie vēlētāji.

 

Vai meža īpašnieki savā praksē izmanto meža zinātnieku atziņas?

– Aizvien vairāk! Pavasarī pirmo reizi Meža īpašnieku biedrības biedriem Kalsnavā tika noorganizētas Meža zinātnes dienas. Tās bija ļoti izdevušās. Pēdējos gados vērojama pozitīva tendence – zinātnieki savas pētījumu atziņas nodod meža nozarei, meža īpašniekiem. Ļoti vērtīgas bija zinātnieku atziņas, kas saistītas ar jaunaudžu kopšanu, jo priekšstats, cik biezām jaunaudzēm jābūt jaunībā, lai dotu maksimāli labu ražu cērtamā vecumā, gadu laikā ir mainījies. Meža īpašnieki zinātniskajos mežos varēja apskatīt objektus, kur gadu laikā šī kopšana tikusi veikta ar dažādām intensitātēm, un varēja pārliecināties, kāda no izvēlēm ir devusi lielāko efektu. Tika runāts arī par meža meliorāciju. Tas bija pirmais neformālais pasākums, kur Meža īpašnieku biedrība varēja apmainīties ar viedokļiem par mežsaimniecību ar mežzinātnes institūta “Silava” zinātniekiem.

 

Avots: “Meža gadagrāmata 2014”, Izd. SLO “Latvija aug”, 2013

Redaktore un sastādītāja: Anita Jaunbelzere

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *