Par “Gada dzīvnieku 2014” nominēts pelēkais vilks

Latvijas Dabas muzejs par 2014. gada dzīvnieku nominējis pelēko vilku (Canis lupus). Oficiāli gada dzīvnieks tika paziņots trešdien, 22. janvārī, un turpmāk visa gada garumā Dabas muzejā būs apskatāms vilkam veltīts informatīvs stends, kā arī tiks organizēti tematiski pasākumi.

Pelēkais vilks par Gada dzīvnieku 2014 nominēts, lai informētu un izglītotu sabiedrību par pretrunīgi vērtēto, bet skaisto un inteliģento plēsēju. Kā atzīst Dabas muzeja speciāliste Guna Bagrade, „gada dzīvnieka pasludināšanas mērķis ir ne tikai akcentēt sugas, kurām draud izmiršana, bet rosināt diskusijas par Latvijas dabai nozīmīgu sugu saglabāšanu, to attiecībām ar cilvēkiem, likumdošanas prasībām un citiem aspektiem”.

Vēsturiski vilks bijis viens no visbiežāk sastopamajiem zīdītājiem. Pašreiz tā izplatība ir daudz ierobežotāka. Pamatojoties uz dzīvnieku izplatību, sociālajiem, ekoloģiskajiem un politiskajiem faktoriem, Eiropā ir noteiktas 10 vilku populācijas. Latvijā sastopamie vilki pieder Baltijas populācijai. Baltijas valstīs un Polijā dzīvo aptuveni 900 – 1400 dzīvnieku, no kuriem 20% dzīvo Latvijā, 20% – Igaunijā, 30% – Lietuvā un 30% – Polijā. Šai populācijai pieskaitāmi arī Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļdaļā dzīvojošie vilki un lielākā daļa no Krievijas Eiropas daļas vilkiem.

Ne visi sapratīs un pieņems šā dzīvnieka paziņošanu par gada simbolu, jo vilki vienmēr ir medījuši citus meža dzīvniekus un māj­lopus, tādēļ cilvēki tos nežēlīgi iznīcinājuši. Vilks ir gaļēdējs, un tā galvenais ierocis ir izcilie zobi, kas ir divreiz spēcīgāki nekā sunim, spēja veikt lielus attālumus un prasme dzīvot un medīt komandā. Tiek uzskatīts, ka vilku skaits Latvijā svārstās no 200 – 300 ziemas beigās pēc medībām līdz 500 – 600 vasaras sākumā, kad nāk pasaulē pelēču jaunā paaudze. Vilki visvairāk izplatīti ir Ziemeļkurzemē un Dienvidkurzemē, Krievijas pierobežā, kā arī Latgales un Vid­zemes sadurē Balvu, Madonas un Gulbenes novadu apkaimē. Vai Latvijā vilku ir par daudz? Tieši tādēļ mums jāizvēlas pretrunīgi vērtētais dzīvnieks par gada simbolu, lai mēģinātu atbildēt uz šo jautājumu, skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Viņš atgādina, ka vilki mūsu teritorijā ir mituši daudz ilgāk par cilvēku, un tikai mēs esam nogāzuši pelēčus no superplēsēja troņa. “Vilks ar mums tagad nopietni konkurē. Bet vēsturiski viņš ilgu laiku viens ir rūpējies arī par mežu un netieši samazinājis to dzīvnieki skaitu, kas to postījuši,” pelēču advokāta lomā iejūtas J. Ozoliņš.

 

Raksts: “Gada dzīvnieks 2014”, Latvijas Dabas muzejs, publ. 22.01.2014

Avots: http://www.dabasmuzejs.gov.lv/aktualitates/gada-dz-vnieks-2014-0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *