Bērza masīvkoka krēslu ražotājs “Wenden furniture” investē attīstībā

Uz eksportu orientētajā mēbeļu ražošanas uzņēmumā “Wenden furniture” tiek ražoti bērza masīvkoka krēsli – produkti ar augstu pievienoto vērtību, kas neprasa daudz koksnes. Taču nauda, kas no katra pārstrādātā apaļkoksnes kubikmetra nonāk Latvijas ekonomikā, salīdzinājumā ar apaļkoku eksportu ir sešpadsmit reižu lielāka. Pārvarot krīzes gadus, kad noiets samazinājies ne par 20% un ne par 30%, bet par 65%, šodien SIA “Wenden furniture” Jaunpiebalgā ir lielākā bērza masīvkoka krēslu ražotāja Latvijā un otra lielākā Baltijā. Uzņēmuma stratēģija paredz, ka fabrikai jākļūst par labāko krēslu ražotāju visā Austrumeiropā. Ejot uz to, pērn nopirkta un pamazām tiek apgūta iekārta pusmiljona latu vērtībā, ar kuru būs iespējams ražot sarežģīta dizaina krēslus. Modernizējot rūpnīcu, iegādāts ar datoru vadāms lentzāģis, programmējams daudzzāģis, krēslu slīpēšanas un lakošanas automāts.

“Savā nozarē mēs esam labākie. Kāpēc mēbeļu ražotāji netaisa savās rūpnīcās krēslu cehus? Tāpēc, ka tos ražot ir ļoti sarežģīti. Uztaisīt galdu ir piecas sešas reizes vienkāršāk. Arī iekārtas krēslu ražošanai ir specifiskas un ļoti dārgas. Un vajadzīgi zinīgi speciālisti, kas šos darbus vadītu. Jelgavā to nemāca,” saka “Wenden furniture” īpašnieks Normunds Brēmers.

Rūpnīcas direktors uzskata, ka valdībai ne tikai vajadzētu deklarēt to, ka Latvijā ļoti nepieciešami eksporta uzņēmumi, bet arī reāli tos atbalstīt, atļaujot Eiropas finansējumu izmantot ražošanas iekārtu pirkšanai. Viņaprāt, vajadzīgi tādi nosacījumi Eiropas naudas izlietošanai, kas ļautu ne tikai organizēt apmācības un celt ražošanas ēkas, bet gan pirkt ražošanas iekārtas. N. Brēmers: “Ja es uzcelšu skaistu cehu, vairāk nepelnīšu, bet, uzstādot modernu iekārtu, radīšu lielāku pievienoto vērtību. Diemžēl neviens nerēķina, cik valsts ekonomikā iepludina zāģētavas un cik tādu uzņēmumu kā mēs, kuriem apgrozījums ir reižu desmit mazāks, taču produktu pievienotā vērtība salīdzinājumā ar žāvētiem dēļiem ir nesalīdzināmi lielāka. Valstij jādod iespējas, izmantojot Eiropas fondus, vairāk pirkt iekārtas uzņēmumiem, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus, realizē tos ārzemēs un nopelnīto naudu tērē Latvijā.” Normunds pārdzīvo arī to, ka izglītības sistēma Latvijā nedod ieskatu, ievirzi tajā, kas cilvēkam dzīvē patiesi noderīgs. Tāpēc gandrīz visi grib būt ekonomisti vai juristi. Taču šīs profesijas pārstāvji tikai organizē naudas plūsmu, bet paši to nerada, jo neko neražo.

 

Raksts: “Bērza masīvkoka krēslus gatavo Jaunpiebalgā”, Anita Jaunbelzere, publ. 27.01.2014

Avots: http://www.la.lv/rupnica-kadu-vajag-latvijai/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *