Koksnes biodegvielas rūpniecības perspektīvas Latvijā

“Pasaules mēroga biodegvielas rūpnīca no koksnes biomasas palielinātu Latvijas IKP par vienu procentu un uzlabotu valsts tirdzniecības bilanci par 300 miljoniem eiro gadā. Tā dotu 440 tiešās darba vietas. Izmantojot rūpnīcas produktu, atmosfēra tiktu pasargāta no vairāk nekā 650 000 t oglekļa dioksīda”, rakstīts AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) jaunās paaudzes biodegvielas tehnoloģijas priekšizpētes projekta kopsavilkumā.

Cik jāmaksā degvielai, lai tās ražošana no koksnes būtu ekonomiska? Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs skaidro, ka to, visticamāk, zina tikai nedaudzi ļoti bagāti cilvēki. Viņam vienīgā zināmā bioetanola rūpnīca, kas izmanto koksni, strādā Polijā. Tā kā tas ir ļoti īpašs objekts, ražotnes īpašnieks par tās apmeklējumu prasot pirkt biļeti, kas maksājot 30 000 eiro. Rūpnīca Vācijā, kas ražojusi degvielu no koksnes un kuras atklāšanā piedalījusies pat Angela Merkele, darbojusies vien pāris mēnešus un tad slēgta. “LVM” padomnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Gaigals stāsta, ka rūpnīcas zinātniskās iestrādes pārdotas, bet iekārtām pircējs nav atradies. M. Gaigals: “Patiesību mēs neuzzināsim, taču loģika liek domāt, ka slēgšanai varētu būt trīs iemesli: nav peļņas, nav stabilu, drošu tehnoloģiju, nav pieprasījuma. Taču tas, ka projekts patreiz nav dzīvotspējīgs, nebūt nenozīmē, ka tā tas būs arī nākotnē.” Uzsverot to, ka patiesību nezina neviens, Didzis Palejs dalās informācijā, kuras autentiskumu neviens nevar ne noliegt, ne apstiprināt: “Nozarē klīst stāsts, un par to runā visa industrija, ka rūpnīcas Vācijā, kur no koksnes ražoja augstas kvalitātes etanolu, ražošanas izmaksas bijušas mazākas nekā fosilajai degvielai. Un apturēta rūpnīca tikusi tāpēc, lai nejauktu tirgu, jo daļa ražotnes piederējusi fosilās degvielas tirgotājam.”

Lai no koksnes iegūtu naftas produktus, šķidru koksnes masu apstrādā temperatūrā, kas pārsniedz 1000 grādu. To sadala atomos un veido jaunas ogļūdeņraža ķēdes. Izmantojot citu tehnoloģiju – katalizatorus -, no koksnes biomasas naftas produktus ražo ASV. Taču tas kā ekonomiski pamatots projekts iespējams vien tāpēc, ka ASV izejvielas ir gandrīz četras reizes lētākas nekā Latvijā. Mārtiņš Gaigals stāsta, ka rūpnīcas, kas no koksnes ar reālu peļņu iegūst degvielu, strādā arī Somijā un Zviedrijā. Taču tās izmanto “šķidro” koksni – celulozes ražošanas pārpalikumu, piemēram, tallu eļļas. Latvijā šādu projektu realizēt nebūs viegli, jo ir robežas, zem kurām tas nav dzīvotspējīgs. Šādai rūpnīcai gadā jāpārstrādā apmēram 3s miljoni tonnu koksnes biomasas un tās celšana izmaksātu līdz 1,5 miljardiem latu. Tieši šādu enerģētiskās koksnes apjomu – 3 miljonus tonnu jeb 7 Twh – tik, cik visa valsts patērē gadā, Latvija katru gadu eksportē. Tajā pašā laikā no Krievijas tāds pat enerģijas apjoms tiek importēts gāzes veidā.

Atzīstot, ka 2020. gadā neviena no Eiropas valstīm, izņemot Zviedriju, nesasniegs mērķi 20% no siltumenerģijas ražot no atjaunojamajiem resursiem, D. Palejs uzsver, ka pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes augs un par tiem cīnīsies arī naftas produktu ražotāji: “Mēs vēl neizprotam, cik tas ir nopietni un cik strauji attīstīsies bioetanola un dīzeļdegvielas ražošana. Ļoti daudzi institūti strādā pie lidmašīnu degvielas ieguves no dabiskām izejvielām, jo prasības, kas uzliktas fosilajai degvielai, šo biznesu ļoti sadārdzina. Tas nozīmē, ka Latvijā no cirsmām pārstrādē nonāks katrs sīkākais zariņš, un populāras kļūs arī īscirtmeta plantācijas, kurās būs izdevīgi stādīt kārklus un ātraudzīgās apses. Protams, ja vien netiks atklāta jauna, alternatīva enerģija.

 

Avots: “Meža gadagrāmata 2014”, Izd. SLO “Latvija aug”, 2013

Redaktore un sastādītāja: Anita Jaunbelzere

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *