Attīstības tendences globālajā kokmateriālu tirgū šogad būs ar plusa zīmi

Tā vismaz pagājušā gada nogalē konferencē „Global Forest” solīja Eiropas Meža institūta (European Forest Institute) vecākais politikas analītiķis Eds Pepke un Eiropas Koksnes tirdzniecības federācijas (European Timber Trade Federation) prezidents Andreass fon Mollers.

Attiecībā uz Eiropas tirgu no konferencē paustās informācijas var izdarīt trīs galvenos secinājumus. Pirmkārt, ekonomiskie rādītāji liecina, ka Eiropa, vismaz tās vadošās valstis, pamazām atkopjas no recesijas. Rezultātā mājsaimniecības ir pārliecinātākas par nākotni un līdz ar to arī gatavas vairāk tērēt līdz šim drošības nolūkos pieturētos līdzekļus. Tas savukārt likumsakarīgi noved pie otrā secinājuma – ka pieaugs arī koksnes produktu pārdošanas apjoms, vismaz skuju koku un lapu koku zāģmateriālu segmentā. Jo mājbūves tirgus, kas lielākajā daļā valstu pēc globālās krīzes ievērojami samazinājās vai labākajā gadījumā stagnēja, jau pērn sācis uzrādīt atkopšanās pazīmes. Trešais secinājums – lai gan Eiropā cilvēkiem nauda ir un viņi to būtu gatavi arī sākt tērēt, krīzes gados smagi cietusi būvniecības kapacitāte. Uzņēmumi likvidēti, darbinieki pārprofilējušies. Lai būvniecības jaudas Eiropā atjaunotu, nepieciešama uzņēmēju pārliecība par nākotni, kā arī laiks un līdzekļi, kas būs jāiegulda jaunu darbinieku apmācībā. No vienas puses, tas neļaus būvniecības tempam augt gana strauji, no otras puses, paver plašākas iespējas gatavo koka paneļu vai frēzbaļķu māju ražotājiem un tirgotājiem, tostarp no Latvijas.

Izsmeļošākam ieskatam notiekošajā Eiropā, Andreass fon Mollers prezentēja arī potenciālo skuju koku zāģmateriālu tirgus situāciju 2014.gadā vadošajās Eiropas valstīs. Nozīmīgākais koksnes produktu patērētājs joprojām būs Vācija, kur skuju koku zāģmateriālu patēriņš, paredzams, šogad palielināsies par 5%. Sagaidāms arī importa pieaugums, gan lielākoties apaļkoku segmentā – vietējais mežizstrādes apjoms Vācijas zāģētavu kapacitāti nespēj apmierināt. Francijā situācija nav tik laba, jo ekonomiskā krīze šo valsti skar nopietnāk, tomēr arī tur skuju koku zāģmateriālu patēriņš augs, jo tirgus zemākais punkts ir pārkāpts un 2014., 2015. gads vērtējams kā stabila atkopšanās fāze.  Relatīvi mazajā Dānijas tirgū šogad lielas izmaiņas nav gaidāmas. Kaut arī mājbūves apjoms 2013. gadā valstī ir samazinājies par 20%, koksnes patēriņu tas nav ietekmējis, jo mainījušies patērētāju paradumi – par labu koksnes izmantošanai.

Pavisam citāda situācija vērojama Nīderlandē. Kaut arī valsts atrodas kaimiņos plaukstošajai Vācijas ekonomikai, Nīderlandē joprojām ir smaga recesija un pērn uzsākta tikai 26 000 jaunu māju celtniecība, kas ir ļoti maz, salīdzinot ar 73 000 2009. gadā. Rezultātā arī skuju koku zāģmateriālu patēriņš ir samazinājies par 20%, un tuvākajā nākotnē pozitīvas izmaiņas nav gaidāmas. Šai ziņā pārsteigumus iespējams sagaidīt no Itālijas. Kaut arī šīs valsts būvniecības nozare nupat kā pārdzīvojusi lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara, tā pamazām sāk atgūties, turklāt aizvien vairāk jauno projektu tiek būvēti no koka, kas vēl pirms pāris gadiem nebūt nebija plaši izplatīts būvniecības materiāls. Visbeidzot – Lielbritānija, kas ir nozīmīgākais Latvijā saražoto skuju koku zāģmateriālu eksporta galamērķis. Kā zināms, pēdējos gados situācija Apvienotās Karalistes zāģmateriālu tirgū nav bijusi viegla un tāda saglabājusies vēl 2013. gada pirmajā ceturksnī. Pēc tam gan vērojams acīm redzams uzlabojums, atkopjas arī valsts mājbūves tirgus, un tas nozīmē, ka koksnes imports šogad turpinās augt. Vienlaicīgi gan jāatzīmē, ka audzis arī vietējais koksnes pārstrādes apjoms, resursus pārsvarā sākot iegūt no plantāciju mežiem.

 

Raksts: “Pieprasījums pēc koksnes aug”, Pauls Beķeris, žurnāls “Baltijas Koks “, skat.30.01.2014

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Janvāris, Nr.1 (160) 2014

KONFERENCES PREZENTĀCIJAS

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *