Koka māju un būvmateriālu ražotāju biznesa iespējas Beļģijas tirgū

Mazāka nekā Latvija, bet ar piecreiz lielāku iedzīvotāju skaitu – tā ir Beļģija. Lai gan nelielā valsts var lepoties ar attīstītu ekonomiku un industriālo ražošanu, mūsu uzņēmējiem šis tirgus ir mazpazīstams. Taču pēdējos gados tajā ir novērojams pieaugošs pieprasījums pēc koka būvmateriāliem un koka paneļu mājām, kas varētu būt jauna iespēja redzēt Latvijā ražotas mājas ne tikai Skandināvijas ārēs.

«Pēdējos desmit gadus Beļģijā strauji attīstās būvniecības sektors. Var teikt, ka ikvienam beļģim ir sapnis uzbūvēt savu privātmāju,» situāciju raksturo Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce-Līcīte. Uz labvēlīgo biznesa vidi norāda mājsaimniecību skaits, kas sasniedzis sešus miljonus, no kurām 1,5 miljoni ir ģimeņu mājas. Vidēji gadā tiek izsniegtas 60 tūkstoši būvatļauju, no kurām 85% ir privātmāju celtniecībai vai renovācijai. Tātad koka būvmateriālu pieprasījums tikai augs, jo būvniecības sektorā aktualizējas jautājums par ēku energoefektivitāti un materiālu ilgtspējīgu izmantošanu.

Runājot par sadarbības veidošanu, būtu jāatceras vairāki punkti. «Beļģi ir konservatīvi un uzmanīgi, tādēļ nepieciešams laiks, lai nostiprinātu uzticību. Kad tas izdarīts, nereti darījumu apstiprina tikai rokasspiediens. Ar valdību gan ir citādi – tur valda liela birokrātija,» stāsta Beļģijas-Latvijas Biznesa kameras vadītājs Remī Troks. Viņš uzsver – viens no galvenajiem nosacījumiem, kam uzņēmēji pievērš lielu uzmanību, esot punktualitāte, kas Baltijas valstu pārstāvjiem reizēm mazliet pieklibojot. Bet, ja tikšanās nav nokavēta, beļģus interesē gan zāģmateriāli, gan koka mājas. Ar nosacījumu, ka koksnei ir FSC sertifikāts. Tas pats attiecas uz CE marķējumu būvniecības materiāliem. Pieaugot koka būvniecības apjomam, šīs prasības palīdzot ievērot kvalitātes standartus, lai ēku ekspluatācija būtu ilgtspējīga.

Pieaugošs importa pieprasījums visbiežāk liecina, ka vietējie uzņēmēji nespēj apmierināt sabiedrības vēlmes. Beļģijas gadījums gan ir atšķirīgs, jo būvniecības un kokapstrādes nozare ir augsti attīstīta. Valstī darbojas aptuveni 1400 uzņēmumu, kas nodarbina vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku un vidēji gadā apgroza piecus miljardus eiro. Lielāko pienesumu, aptuveni 46,4%, rada mēbeļu sektors. Koka būvniecības sektors aizņem gandrīz 20%, taču liela daļa uzņēmumu nodarbina tikai dažus cilvēkus. Tā ir priekšrocība mūsu ražotājiem, jo beļģi augstu vērtē, ja konstrukcijas ražo un uzstāda viens un tas pats uzņēmums. «Pamatā cenšamies izvēlēties uzņēmumus ar ražošanas pieredzi un augstas kvalitātes standartiem. Neapšaubāmi, lielākā daļa Latvijas koka mājbūvētāju atbilst šādiem nosacījumiem, » atzīst Beļģijas būvniecības uzņēmuma Eurabo vadītājs Peters Sujs. Viņš ir Pasīvo māju būvniecības platformas biedrs un viens no pirmajiem, kas uzsāka koka māju popularizēšanu. Viņš iesaka sākotnējo eksporta stratēģiju izvēlēties, veidojot sadarbību ar kādu vietējo mājbūves uzņēmumu, un, tikai pieaugot pieprasījumam, izvērtēt iespējas par darbošanos neatkarīgi.

Viens no iemesliem, kādēļ Beļģijas tirgus iekarošana tomēr būtu rūpīgi jāizvērtē, ir valsts nodokļu politika. Pamatos tā ir līdzīga Skandināvijas valstu modelim, taču ar vairākām niansēm, kas padara Beļģiju par valsti ar vieniem no augstākajiem nodokļiem ES. Piemēram, progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir robežās no 25 līdz 50%. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa standarta likme ir 33,99%.

Beļģijas tirgus var interesēt ne tikai koka māju ražotājus, bet arī būvmateriālu, logu un durvju ražotājus. «Koka izmantošana šādiem mērķiem valstī ir aktualizējusies tikai pēdējos desmit gados, tādēļ tā ir jauna niša. Mēs, kam zaļā celtniecība nav sveša, varam mēģināt izmantot šādu iespēju,» mudina Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce-Līcīte.

 

Raksts: “Tirgus ar potenciālu”, Aigars Roga, žurnāls “Baltijas Koks “, skat.30.01.2014

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Janvāris, Nr.1 (160) 2014

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *