Skujkoku zāģbaļķu cenas šogad pieaugušas par vidēji 8%

Šogad salīdzinājumā ar 2013. gadu skujkoku zāģbaļķu cenas pieaugušas vidēji par 8%, savukārt lapkoku, īpaši bērza baļķiem – par 3%, liecina AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Mežsaimniecība apaļo kokmateriālu pārdošanas rezultāti.

“Resno dimensiju apaļkoksnes cenu pieaugums ir vairāku faktoru rezultāts, kuram ir gan ārējā tirgus pieprasījuma pozitīvās prognozes, gan klimatisko apstākļu ietekme Latvijā – novembris, decembris un puse janvāra ir bez sala, kā rezultātā mežizstrāde daudzviet ir pilnībā apstājusies,” situāciju skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš nenoliedz vairāku kokrūpnieku sacīto, ka apaļkoksnes iepriekšējās rezerves ir tuvu izsīkumam, bet tās plūsma no meža uz rūpnīcām ir apsīkusi, kas draudot ar neprognozējamām sekām. “Tas vairāk attiecināms uz skujkoku zāģbaļķiem, mazāk – uz bērza un citu lapkoku apaļkoku sortimentiem,” skaidro R. Strīpnieks. “2014.gadā faktiski turpinās tendences, kuras aizsākušās 2013.gadā. “Stabilizācija baļķu sektorā novērojama jau kopš 2011.gada,” uzsver R. Strīpnieks. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pērn skujkoku zāģbaļķu vidējā svērtā cena pieaugusi par 10% salīdzinājumā ar 2012.gadu. “Ir viens izņēmums – I šķiras skujkoku zāģbaļķi , kuru cena sarukusi par 7%. Šo sortimentu lielākoties izmanto līmētās koksnes ražotāji,” tā situāciju vērtē R. Strīpnieks. Kā interesantu un vienlaikus adekvātu situāciju R. Strīpnieks min to, ka šogad pirmo reizi novērota situācija, kad kokrūpnieki ilgtermiņa sadarbības līgumu ietvaros maksājuši vidēji augstāku cenu nekā tie, kuri baļķus pirka īstermiņa izsolēs. Līdz šim ir bijuši periodi, kad izsolēs atsevišķiem apaļkoksnes veidiem ir bijušas augstākas cenas, nekā tās nostiprinātas ilgāka termiņa sadarbības programmas ietvaros koksni pērkošajiem kokrūpniekiem.

Pēc vairāku nozares uzņēmēju domām, pārmaiņas apaļkoksnes cenās ne tikai atspoguļo samērā labvēlīgo situāciju noieta tirgos, bet arī apstiprina iepriecinošās prognozes par būvniecības atjaunošanos un kredītu pieejamības palielināšanos pēc 2009.-2010. gada sastinguma. Zāģbaļķu sadārdzināšanos pastiprina arī pozitīvās prognozes par skujkoku zāģmateriālu pieprasījumu lielākajos noieta tirgos, kas vienlaikus ceļ to cenas ne tikai Igaunijā un Lietuvā, bet arī Somijā un Zviedrijā. Tāpat jārēķinās, ka trešais lielākais mežsaimniecības uzņēmums SIA “Rīgas meži” pērn iedarbināja savu kokzāģētavu, kur tagad pārstrādā baļķus, kas iepriekš nonāca tirgū pie citiem kokrūpniekiem. Šo tendenci izjutis arī uzņēmums “ACA Timber”, trūkstošos sīkbaļķus piegādājot no Baltkrievijas. “Ir piegādes arī no Krievijas, turklāt šobrīd ceļā uz Latviju ir kuģis ar baļķiem no Norvēģijas,” stāsta uzņēmuma valdes loceklis Armands Apfelbaums. Neviens vien kokrūpnieks šajos apstākļos importē baļķus arī no Lietuvas.

 

Raksts: “Baļķu cenu stabilizācijas laiks turpinās”, Māris Ķirsons, publ. 30.01.2014

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.21 (4655)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *