Viedoklis: Dizains veido ap 70% no produkta uztveramības

“Dizains nosaka produkta būtību, izskatu un funkcijas, tāpēc tas veido ap 70% produkta uztveramības. Piemēram, var izgatavot dīvānu no augstvērtīgākajiem materiāliem un ideāli tehnoloģiski atrisināt, bet, ja tas nebūs ērts lietošanā un neatbildīs konkrētā brīža interjera prasībām, tam nebūs pielietojuma. Izniekoti resursi un viss. Ārzemju dizaineri ir pieraduši daudz darba ieguldīt dizaina izpētē un attīstībā, jo jau studiju gados viņi ir daudz strādājuši darbnīcās un piedalījušies starptautiskās izstādēs , konkursos.

Latvijā mēbeļu dizainu var studēt Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļā un Rīgas Tehniskajā universitātē, Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultātē. Izņemot Ervinu Pastoru, LMA pasniedzēji nepraktizē mēbeļu ražošanas nozarē, tāpēc iemācīt dizaina attīstības un ražošanas procesus ir problemātiski. Dizainam nedēļā tiek veltītas 90 minūtes, kā arī ir individuālais darbs. Lielāko laiku aizpilda mākslas priekšmeti. Salīdzinājumam – Eiropas dizaina skolās dizaina apmācībai tiek veltītas vismaz 16 stundas nedēļā. Mākslas akadēmijai praktiski nav darbnīcu, kur studenti varētu apgūt tehnoloģijas un paši savām rokām strādājot, saprast ražošanas specifiku. Piemēram, kokapstrādes darbnīca ir 200 m2 liela, kur vienīgie strādājošie instrumenti ir ripzāģis un rokas urbjmašīna. Eiropas un Skandināvijas skolās studentiem ir pieejamas labi aprīkotas darbnīcas, kuras aizņem ap 1000 m2 un kur var strādāt ar dažādiem materiāliem – koku, metālu, plastmasu, polsterēšanu, ir pieejamas CNC iekārtas un 3D printēšana. Savukārt RTU izglītības programmas ir novecojušas, pasniedzēji nav informēti par dizaina aktualitātēm un nepraktizē savā nozarē. Studenti ir labi sagatavoti tehniskam darbam, bet ne konkurētspējīga dizaina un inovāciju radīšanai.

Vēl viens aspekts ir Latvijas dizaina izglītības pārstāvju dalība starptautiskās izstādēs. Izstrādājot stendu un produktus dalībai starptautiskās izstādēs, piemēram, Stockholm Furniture Fair, pilnībā nerēķinās ar izstādes auditoriju, kas ir skandināvu mēbeļu ražotāji, dizaineri un skolas. LMA šajās izstādēs piedalās jau kopš 2006.gada, bet reāla sadarbība ar kādu citu Skandināvijas skolu vai ražotāju tā arī nav izveidojusies, jo izstādē tiek eksponēti mākslas projekti, nevis mēbeles vai to idejas.

Tomēr dizaineru nesagatavotībā nevajadzētu vainot tikai izglītības iestādes. Tā ir tāda kā sabiedriski ekonomiska ķēde, kuras vienā galā ir pieprasītājs, sabiedrība, kas izvēlas, kādā vidē dzīvot. Otrā galā ir valsts vadība ar savu uzstādījumu par nozaru attīstību un prioritātēm. Un pa vidu – valsts izpildvara un nozaru pārstāvji, ražotāji. Tikai veicinot izpratni par dizaina nozīmi katrā no ķēdes posmiem, iespējams panākt pārmaiņas,” pārliecināta mēbeļu ražotāja Nakts Mēbeles dizainere Elīna Bušmane.

 

Viedoklis: “Dizains ir 70% no produkta”, Elīna Bušmane, Nakts Mēbeles, publ. 12.02.2014

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 30 (4664)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *