Rosina veikt ieguldījumus bioenerģijas nozarē un mazināt enerģētisko neatkarību

“Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,” teikts vēstulē, kuru parakstījuši SIA “Latsin” un SIA “Freja” dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs Jānis Grīns, būvuzņēmējs Kārlis Plensners, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Andris Nolendorfs, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents Gunnars Ljungdāls, vēsturnieks Pēteris Ininbergs, uzņēmējs un namīpašnieks Andris Zveijnieks, kā arī Čalmeras tehniskās augstskolas Gēteborgā profesors Ralejs Tepfers.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē. Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju». «Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē. Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro. «Stacija patērēs 2,5 TWh biokurināmā jeb aptuveni miljonu tonnu kurināmā gadā. Kurināmo objektā piegādās ar kuģiem un vilcieniem. Pateicoties jaunajai Vertanas stacijai, Stokholmā ievērojami samazināsies fosilā kurināmā izmantošana. Būtiski samazināsies atmosfēras piesārņošana ar CO2. Vertanas stacijas būvniecība pierāda, ka bioenerģija ir funkcionējoša alternatīva lielpilsētas enerģijas vajadzību nodrošināšanai. Stokholmas apkārtnes iedzīvotāju skaits tuvojas diviem miljoniem, un koģenerācijas stacija Vertanā nav vienīgā, kuru darbina biomasa. Biomasa ir dominējošais enerģijas avots siltuma un elektrības ražošanai Stokholmas reģionā,» vēstulē skaidrota Zviedrijas pieredze.

Šāda veida attīstība sākās pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Heselbijas (Hässelby) koģenerācijas stacija pārgāja no naftas produktu uz koksnes granulu izmantošanu. Heselbija joprojām ir Zviedrijas lielākais koksnes granulu patērētājs – aptuveni 250 tūkst. tonnu gadā.

Hēgdālena (Högdalen) ir koģenerācijas stacija Stokholmas dienvidos, un tajā pamatā izmanto sadzīves atkritumus, taču tiek izmantota arī otrreizējā koksne (no atkritumu šķirošanas) un kurināmā šķelda. Fortum tikko ir uzcēlis koģenerācijas staciju Bristā (Brista) netālu no Ārlandas (Arlanda) lidostas. Tajā ir kurtuve koksnes šķeldas un mājsaimniecības atkritumu izmantošanai. Līdz Vertanas stacijas izbūvei lielākā koģenerācijas stacija atrodas Sēderteljē (Södertälje), tā ir Īgelstas (Igelsta) stacija, kura tika atklāta 2009. gadā, un kura nodrošina elektrību un siltumu 120 000 mājsaimniecību. Sēderteljē atrodas arī nesen celtais dzelzceļa terminālis biomasas, enerģētiskās koksnes saņemšanai no citiem Zviedrijas reģioniem. Papildus iepriekš minētajām stacijām Stokholmas dienvidos atrodas arī uzņēmumam Vattenfall piederoša koģenerācijas stacija Jūrdbrū (Jordbro). Kopā šīs koģenerācijas stacijas šodien saražo apmēram 1,7 TWh elektroenerģijas gadā, un ar to pietiek, lai nodrošinātu visas Stokholmas mājsaimniecības ar nepieciešamo strāvu, teikts vēstulē.

Biomasas spēkstacijas Stokholmā ceļ ne tikai Fortum. Uzņēmums E.on plāno būvēt divas jaunas koģenerācijas stacijas Stokholmas ziemeļos. Vattenfall par 225 miljoniem eiro Upsalā būvē koģenerācijas staciju, kuras ražošanas jauda būs 135 MW. No šīs jaudas viena trešdaļa jeb 45 MW elektroenerģija un divas trešdaļas jeb 90 MW siltums. Vattenfall stacijās Zviedrijā pašlaik ir nodarbināti 400 cilvēki.

«Pilnīgi skaidrs, ka pārmaiņas, Kuras īstenojusi Stokholma, „sasildītu” Latvijas tautsaimniecību daudzos dažādos veidos un radītu tūkstošiem darbavietu visā piegādes ķēdē. Ja tiktu pieņemts lēmums veikt ieguldījumus bioenerģijas nozarē, liela daļa no tiem 300 miljoniem eiro, ko Latvija pašlaik ik gadu maksā par 7 TWh importētās dabasgāzes, paliktu Latvijā, nodrošinot darba algas, būtiski uzlabojot ekonomisko un sociālo situāciju Latvijas lauku reģionos un Latvijas ekonomikā kopumā,» pausts vēstulē.

 

Raksts: Latvijas zviedru inteliģenti iesaka Latvijas amatpersonām, kā uzlabot energoapgādes sistēmu valstī, Gunta Kursiša, Db.lv, publ. 01.04.2014

Avots: www.db.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *