Nažfiniera ražotājs «Riga Veneer» tuvākajā nākotnē cer uzsākt eksportu uz Ķīnu

Par spīti ķīniešu aktivitātēm finierkluču tirgū, Latvijā vienīgais nažfiniera ražotājs «Riga Veneer» turpina attīstību un tuvākajā nākotnē cer pats uzsākt eksportu uz Ķīnu, piedāvājot šīs valsts mēbeļu ražotājiem jau gala produktu.

Kopš savulaik bankrotējušās Rīgas finieru rūpnīcas ražotnē atkal iedarbinātas iekārtas, pagājuši divarpus gadi. Īsumā to var raksturot kā nepārtrauktas attīstības laiku, jaunizveidotajam uzņēmumam Riga Veneer cenšoties atgūt vecos klientus un dibinot jaunus sadarbības kontaktus. Jo pieprasījums pēc gatavās produkcijas – industriālā finiera un nažfiniera – gan vietējā, gan ārvalstu tirgū ir liels. Kā nekā šāda profila uzņēmumus tuvākajā reģionā var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Igaunijā gan ir veseli divi ražotāji – Valmos un Balti Spoon -, taču rietumu virzienā tuvākie konkurenti atrodas tikai Čehijā. Neskatoties uz diezgan ekskluzīvo vietu tirgū, Riga Veneer šā gada sākumā atkal bija spiests ievērojami samazināt ražošanas apjomu un pat atlaist darbiniekus. Iemesls – dramatisks izejvielu trūkums. Uzņēmuma pamatprodukts ir bērza finieris, un augstākās kvalitātes bērza finierkluči tiek iepirkti galvenokārt tepat uz vietas Latvijā. Kaut pirmajā mirklī varētu likties, ka resursu sagādē lielākais konkurents ir AS Latvijas Finieris, patiesībā abi uzņēmumi par apaļkokiem savā starpā necīnās. Riga Veneer kvalitātes prasības ir nedaudz augstākas un līdz ar to arī cena, kas tiek maksāta piegādātājiem, ir augstāka. Izrādās, nopietnas problēmas jau pagājušā gada novembrī sākuši sagādāt ķīnieši. «Ķīnas uzņēmumi diezgan agresīvi ienāca mūsu izejvielu tirgū un praktiski izpirka visus augstākās kvalitātes finierklučus, ko piedāvāja privātpersonas. Viņu nostāja bija ļoti vienkārša: «Cik maksā koks Latvijā? Mēs iedosim vairāk!»  Rezultātā vēl pirms pāris mēnešiem uzņēmuma apaļkoku laukumā burtiski stāvējuši trīs baļķi divās rindās un nekas neatlicis, kā iesaistīties konkurences cīņā, ceļot iepirkuma cenas un paātrinot apmaksas procesu. Tas savukārt atstājis negatīvu ietekmi uz gatavās produkcijas pašizmaksu, un uzņēmumam nav bijis citu variantu, kā celt cenas arī saviem klientiem. Mēbeļu ražotājiem, kas parasti slēdz ilgtermiņa piegāžu līgumus, šāds solis, protams, sagādāja ne mazums problēmu, un Riga Veneer daļu sadarbības partneru zaudēja.  Daudz devis individuālais darbs ar visiem privātajiem piegādātājiem. Tāpat sākta bērza finierkluču iepirkšana Krievijā un uzsāktas daudzsološas sarunas ar AS Latvijas valsts meži. Uz pavasari pierimušas arī ķīniešu aktivitātes, kaut Jānis Zukuls nedod ne pieci, ka rudenī tās atkal neatsāksies.

Pašmāju tirgū uzņēmumam Riga Veneer cieša sadarbība izveidojusies ar vairākiem lielajiem mēbeļu ražotājiem, piemēram, Tukuma mēbeles, Kvist un Dižozols, kas pārsvarā pērk industriālo bērza nažfinieri liekti līmēto mēbeļu apdarei. Tajā pašā laikā Riga Veneer produkciju iegādājas arī neskaitāmi mazāki ražotāji un amatnieki. «Mums ir svarīgs ikviens klients,» uzsver Jānis Zukuls. «Mūsu noliktava sortimentu ziņā ir gana plaša, lai apmierinātu gan jebkuru kaprīzāko galdnieku Latvijā, gan lielās ārvalstu kompānijas. Turklāt mums nav noteikts minimālais pasūtījuma apjoms – var nopirkt gan desmit kvadrātmetrus, gan miljonu!» Tik apjomīga pasūtījuma Riga Veneer pagaidām gan vēl nav, taču kaimiņvalsts Lietuvas lielākie mēbeļu industrijas uzņēmumi lielā mērā tiek apgādāti ar Rīgā saražoto nažfinieri. Piemēram, īsi pirms jaunā gada vinnēts koncerna SBA Klaipēdas rūpnīcas izsludinātais tenderis. Starp pārējiem eksporta galamērķiem noteikti jāpiemin Polija, Skandināvijas valstis un kopš nesena laika arī Koreja un Vjetnama.

Pēdējā laikā lielu interesi par bērza nažfinieri sākuši izrādīt arī Ķīnas mēbeļu ražotāji. Vienīgā nianse – prasītā produkcija ir specifiska, un tās ražošana nozīmēs jaunas investīcijas. Toties, ja sadarbība īstenosies, strādājošo skaits rūpnīcā no pašreizējiem 100 darbiniekiem uzreiz palielināsies uz pusi.

 

Raksts: Rīgā top nažfinieris, Pauls Beķeris, Baltijas Koks, skat. 30.05.2014

Avots: Žurnāls Baltijas Koks, Aprīlis/2014

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *