Skandināvijā pieprasījums pēc biomasas tuvākajā nākotnē tikai augs

Biomasas izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā Eiropā kļūst aizvien aktuālāka, īpaši Skandināvijas valstīs. Martā Rīgā norisinājās vairāku dienu seminārs EU4BIO, kurā diezgan skaidri varēja nojaust, kādus resursus Latvijas mežos nākotnē cer iegūt skandināvi.

Eiropas Komisija 2008. gada janvārī publiskoja Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi, kas līdz 2020. gadam Eiropai uzlika par pienākumu sasniegt vairākus mērķus – par 20% samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, līdz 20% palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un par 20% samazināt kopējo patērētās enerģijas apjomu. Latvijai, piemēram, šajā kontekstā par astoņiem procentpunktiem jāpalielina atjaunojamās enerģijas īpatsvars, 2020. gadā sasniedzot 40%. Lai uzstādītos mērķus izpildītu, Ziemeļeiropas valstīm būtu naivi paļauties uz saules baterijām vai vēja parkiem, tādēļ par vienu no efektīvākajiem veidiem Eiropas prasību izpildē kļuvusi galvenokārt no koksnes un tās atlikumiem iegūtas biomasas izmantošana enerģētikā.

To, ka Latvija lēnām virzās uz izvirzītā mērķa sasniegšanu, liecina fakts, ka 2012. gadā atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijā veidoja jau 35,8% no kopējā enerģijas patēriņa. Attīstās arī enerģētiskās koksnes produktu ražošana. Piemēram, koksnes granulu eksports uz Eiropas Savienības valstīm 2012. gadā bija 769,5 tūkstoši tonnu, bet pērn jau pāri miljonam.

To, ka eksportā pieprasījums pēc biomasas tuvākajā nākotnē tikai augs, liecina vairāki vērienīgi projekti, kas tiek īstenoti Skandināvijas valstīs. Lielisks piemērs ir piektais lielākais siltuma ražotājs pasaulē Fortum, kas šobrīd Stokholmas pievārtē būvē jaunu koģenerācijas staciju, kas 100% darbosies ar koksnes biomasu. Kā alternatīvu varēs izmantot arī granulas un kūdru. 500 miljonus vērtās investīcijas ļaus ik gadu saražot 1700 GWh siltuma un 750 GWh elektrības. Jaunās stacijas šķeldu patēriņš būs gandrīz viens miljons tonnu gadā. Aptuveni 40-50% nodrošinās vietējais tirgus ar piegādēm pa dzelzceļu. No Krievijas un Baltijas valstīm šķeldas tiks piegādātas pa jūru, kas varētu būt 20-40% no kopējā patēriņa.

Pieprasījuma palielināšanās varētu priecēt daudzus šķeldu un citu enerģētikā izmantojamo produktu ražotājus. Tomēr aktuāls paliek jautājums par resursu ieguvi. Skandināvijā par vienu no nākotnes biomasas iegūšanas veidiem tiek uzskatītas ātraudzīgās kārklu un citu koku sugu plantācijas. To veidošana pašlaik ir aktīvs darba lauks arī Baltijas meža nozares pētniecības institūtiem. Pētījumi norisinās jau 15 gadus, un tie galvenokārt vērsti uz hibrīdapses un nokarenā bērza plantāciju veidošanu. Pirmie rezultāti rāda, ka augšanas ātruma ziņā līdere ir hibrīdapse, kas 15 gadu laikā var sasniegt līdz pat 18 metru augstumu. Arī biomasas iegūšanā hibrīdapsi var uzskatīt par izdevīgāku.  Līdzīgi pētījumi notiek arī Latvijā, un iegūtie rezultāti ir visnotaļ līdzīgi.

Visticamāk, biomasas loma tuvākajos gados tikai pieaugs. Attīstības scenāriji un prognozes ir ļoti dažādas, bet valda uzskats, ka, piemēram, granulu patēriņš līdz 2020.gadam varētu palielināties par 50 – 100%. Biomasa šim mērķim kaut kur būs jāiegūst, un skandināviem zemes Latvijā iepirktas pietiekami.

 

Raksts: Latvija – biomasas plantācija?, Aigars Roga, Baltijas Koks, skat. 30.05.2014

Avots: Žurnāls Baltijas Koks, Aprīlis/2014

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *