Stāda hibrīdbērzus un finierklučus plāno iegūt jau pēc 20 gadiem

Lai arī līdz šim Latvijā tika dēstīti bērza stādiņi, kuru audzes, mērķtiecīgi audzējot, ciršanai piemērotu diametru sasniedz aptuveni 40 gadu vecumā, tas jau ir divas reizes īsākā laika periodā nekā priede, tomēr hibrīdbērza izaudzēšanas termiņš ir vēl ievērojami īsāks.  To rāda arī meža nozares SIA Pata AB īstenotais projekts par Latvijā neredzētu ātraudzīgo hibrīdbērzu audzēšanu.  Uzņēmums pašlaik ir iestādījis 32 hektārus šādu ātraudzīgo hibrīdbērzu un var tos jau salīdzināt ar divas reizes vecākām parastā bērza plantācijām 98 ha platībā.

«Ātraudzīgā hibrīdbērza stādus uzņēmums 2010. un 2011. gadā iegādājās Vācijā un tiem ir atbilstības sertifikāts,» Latvijā neredzētu ātraudzīgu hibrīdbērza stādu nonākšanu Latvijā  atceras SIA Pata AB mežsaimniecības speciālists Andris Mežaraups. Viņš norāda, ka šo hibrīdbērzu klonu izcelsmes vieta ir Vācija un Dānija, tāpēc arī to audzēšanai Latvijā klimats ir piemērots. «Hibrīdo bērzu kloni izceļas ar stumbra taisnumu un ātraudzīgumu, un par to šajos dažos gados esam pārliecinājušies,» stāsta A. Mežaraups. Tieši tāpēc viņš arī nešaubās, ka «ražas novākšanas» izmērus tie sasniegs jau 20 – 25 gadu laikā, kā prognozēts. Bērzs nav uzņēmīgs pret kukaiņiem un grauzējiem. «Veidojot bērzu audzi, parasti ieteicamais stādu apjoms ir no 1000 līdz 1500  gab./ha, taču hibrīdbērzu  gadījumā tie ir 500 – 600 stādiņi uz ha, jo tie ir ļoti dārgi, turklāt ikgadējais pieaugums ir vidēji teju uz pusi lielāks nekā parastajiem bērziem,» smalkas atšķirības izskaidro A. Mežaraups. Ar šādu stādu skaitu nav  nepieciešama audzes retināšana, kad tie ir paaugušies, tikai zaru apgriešana pēc 5 – 7 gadiem. Tieši minētā audzēšanas tehnoloģija ļauj  panākt, ka pirmie no šādās audzēs nocirsto koku sortimentiem ir augstākās kvalitātes finierkluči vai zāģbaļķi.  «Hibrīdbērzi ir ne tikai ļoti ātraudzīgi, bet arī šķiedras fizikālā struktūra ir vienmērīgi taisna un blīva, kas tos padara pievilcīgus tieši finiera ražotājiem,» skaidro A.  Mežaraups. Kā alternatīvu  viņš redz papīrmalkas ieguvi, veicot plantācijas ciršanu jau pēc 15 – 20 gadiem. Tikai tad būtu nepieciešami nedaudz biezāki stādījumi – 1200 gab./ha.

Kas varētu būt potenciālie pašmāju patērētāji? «Latvijā sekmīgi strādā viens no lielākajiem bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājiem pasaulē  – a/s Latvijas finieris, tāpat ir vairāki bērza finiera ražotāji un patērētāji – liekti līmēto detaļu izgatavotāji,» tā uz jautājumu par pašmāju potenciālajiem patērētājiem atbild A. Mežaraups.

 

Raksts: “20 gados izaudzēs bērza finierkluci”, Māris Ķirsons, Dienas Bizness, publ. 10.06.2014

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 109 (4743)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *