Koksnes tālākapstrādes produktu ražošanu Latvijā atbalsta 71% aptaujāto iedzīvotāju

2014. gada maijā* veiktajā DNB bankas un pētījumu centra „SKDS” aptaujā pārliecinošs vairākums – 71% Latvijas iedzīvotāju pauž uzskatu, ka Latvijā no koksnes nepieciešams ražot mēbeles, koka detaļas un citus tālākapstrādes produktus. Kopumā aptauja atklāj iedzīvotāju neviennozīmīgo attieksmi pret mežizstrādi un uzskatu iekšējo cīņu starp ekonomisko izdevīgumu un vēlmi saglabāt dabu: 68% respondentu uzskata, ka mežus vajadzētu atstāt „dabiskā pašplūsmā”, tai pašā laikā atzīstot, ka ciršanas vecumu sasnieguši meži tomēr būtu jānocērt.

Par spīti ciešajai Latvijas ekonomikas saistībai ar mežiem un koksnes tālākapstrādi, 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka meža resursu izmantošanā primāri jāvadās no dabas saglabāšanas un ekoloģiskiem apsvērumiem. Īpaši svarīgs šis faktors ir rīdziniekiem – 76% aptaujāto rīdzinieku mežus vēlas saglabāt un primāri uzsver dabas saglabāšanu, otrajā vietā atstājot saimnieciskos ieguvumus. Saimniecisko izdevīgumu jeb naudas līdzekļu ieguvi mežsaimniecībā visbiežāk uzsver iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem.

DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis skaidro: „Meži Latvijas iedzīvotājiem nav vien ekonomikas stūrakmens, – liela daļa cilvēku tos uztver kā pastāvīgu savas dzīves telpas daļu, tāpēc ir saprotams, ka mežizstrāde bieži vien tiek pārdzīvota emocionāli, nevēloties pieļaut mežu izciršanu, ko varam novērot arī pētījuma rezultātos. Tai pašā laikā atbildīgā un pārdomātā mežsaimniecība un liels skaits uzņēmumu Latvijā gan rada darbavietas, gan sniedz pienesumu IKP, ko dažkārt iedzīvotājiem ir grūti novērtēt. Taču mēs varam būt lepni, ka mežsaimniecībā esam sabalansējuši vides saglabāšanas un ekonomikas vajadzības, spējot izveidot visas Eiropas mērogā spēcīgus uzņēmumus un konkurētspējīgu nozari, tai pat laikā atbildīgi rūpējoties par vidi Latvijā, par ko liecina, piemēram, pērn veiktais meža monitoringa pētījums. Tas rāda, ka augošo koku krāja pēdējos piecos gados Latvijā ir palielinājusies par 22 miljoniem kubikmetru vai 4,4 miljoniem kubikmetru gadā.”

Par valsts spēju no koksnes iegūt maksimālu pievienoto vērtību Latvijas iedzīvotāji ir noskaņoti gana pesimistiski. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju to vērtē kā sliktu, un tikpat daudzi to vērtē kā viduvēju, bet kā labu to vērtē 17% respondentu. Pēc iedzīvotāju domām, visatbilstošāk Latvijai būtu ražot koksnes tālākapstrādes produktus, piemēram, mēbeles, koka detaļas un citas preces. Šo viedokli ir apstiprinājis 71% respondentu, savukārt 12% ierosinājuši tos necirst, bet Latvijas mežos ierīkot rezervātus un tūristu takas. 5% respondentu uzskata, ka meža resursus vajadzētu izmantot kā kurināmo Latvijas enerģētiskās neatkarības palielināšanai, 1% – ka jāeksportē apaļkoki, bet 11% izvēlējās neatbildēt uz šo jautājumu.

*Pētījums veikts 2014. gada maijā, internetā aptaujājot 1005 respondentus.

 

Raksts: “DNB pētījums: 71% iedzīvotāju atbalsta mēbeļu un citu koksnes tālākapstrādes produktu ražošanu Latvijā”, DNB banka, 03.07.2014

Avots: www.dnb.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *