Konferencē Sanktpēterburgā diskutē par aktuālāko bioenerģijas jomā

II Starptautiskā Krievijas Enerģētikas foruma ietvaros 2014.gada 19.jūnijā Sanktpēterburgā norisinājās konference par bioenerģiju – koksnes granulu un brikešu ražošanu, biokurināmā patēriņu apkurē, un biogāzi Krievijā un pasaulē.  Uz pasākumu bija ieradušies šīs jomas eksperti, zinātnieki un uzņēmēji, kopā vairāk nekā 100 speciālistu no Krievijas un Eiropas.

Konferencē aktīvi apspriests jautājums par biogāzi un koksnes atlikumu racionālu utilizāciju: granulu un brikešu ražošanu, kā arī šķeldu un citu koksnes kurināmā veidu dedzināšanas tehnoloģijām. Interesanta bija “Lonas Technology” un kompānijas “Portal Engineering” pārstāvju uzstāšanas par torifikāciju. Koksnes granulu un brikešu pircēji no Lielbritānijas un Vācijas pastāstīja par situāciju bioenerģijas nozarē Eiropā un izklāstīja uzstādītās prasības biomasas kurināmajam. Lai Krievijā ražotajām granulām Eiropas Savienībā būtu labs noiets, jābūt atbilstošiem sertifikātiem, kas apstiprinātu biomasas izejvielu izcelsmes likumību. Virkne ražotāju atzinuši, ka pieprasījums pēc Krievijas produkcijas Eiropā samazinājies. Tajā pašā laikā Ziemeļamerikā ražotās produkcijas īpatsvars Eiropas biokurināmā tirgū turpina palielināties. ASV vien šogad jaunatvērto granulu rūpnīcu kopējā ražošanas jauda būs 3 miljoni tonnu gadā. Visas šīs rūpnīcas celtas ar nolūku saražoto produkciju eksportēt uz ES valstīm.

Konferencē apskatīts arī subsīdiju jautājums, jo šis atbalsts par biomasas kurināmā izmantošanu enerģijas ražošanā Eiropā samazinās. ES valstīs ekonomisko pamatojumu kombinētai biomasas un fosilā kurināmā izmantošanai elektrostacijās līdz šim nodrošinājis galvenokārt liels atbalsts no valsts puses –  subsīdiju, nodokļu atvieglojumu un speciālu tarifu veidā par ‘zaļās enerģijas’ ražošanu, kā arī CO2 emisijas kvotu tirdzniecība. 2013.gadā par alternatīvās enerģijas ražošanu Eiropā tika izmaksātas subsīdijas vairāk nekā 16 miljardu eiro apmērā. Līdz ar pasaules finanšu krīzi 2008.-2009.gadā pieejamie līdzekļi subsīdiju izmaksai ievērojami samazinājās. Šādos apstākļos iestājoties krīzei CO2 kvotu tirdzniecības sistēmā (cena par vienu CO2 emisijas tonnu samazinājās no 20 līdz dažiem eiro) un ievērojami pazeminoties akmeņogļu importa cenām Roterdamā (līdz 70 eiro par tonnu), kombinēta koksnes granulu izmantošana Eiropas termoelektrostacijās kļuvusi nerentabla. Ņemot vērā to, kā arī koksnes resursu sadārdzinājuma aspektu, Eiropas valstu valdības visticamāk neuzdrošināsies enerģētikā palielināt atkarību no industriālo granulu importa, jo sevišķi no Krievijas saistībā ar pēdējiem notikumiem Ukrainā. Šis pieņēmums jau apstiprinās: salīdzinājumā ar 2008.gadu Eiropas Savienībā enerģētikā izmantotā lignīta apjoms palielinājies par 3%, bet Vācijā – pat par 5%.

Atšķirībā no elektroenerģijas ražošanas, koksnes granulu izmantošana siltumenerģijas ražošanā Eiropā nav atkarīga no subsīdiju programmām. Tāpēc ENplus kvalitātes klases granulu piegādes apjomiem Eiropas tirgū nav tik izteiktas svārstības kā industriālajām granulām, pēc kurām pieprasījums vistiešākajā veidā atkarīgs no piešķirtajām subsīdijām. Piemēram, Vācijā izmaksas par apkuri 2013./2014.g. ziemā izmantojot skaidu granulas sastādīja vidēji 5,8 eirocentus par 1 kWh, bet izmantojot dabasgāzi – 7,7 eirocentus par 1 kWh. Tieši mazāku izmaksu dēļ ikgadējais skaidu granulu patēriņš Eiropā 2015.gadā, saskaņā ar POYRY prognozēm, sasniegs 16,4 miljonus tonnu un 2050.gadā – 23,8 miljonus tonnu.

Bioenerģijas konferencē sniegtās prezentācijas brīvi pieejamas informatīvi analītiskās aģentūras INFOBIO mājaslapā.

 

Raksts: “Энергия из биомассы: котельные и ТЭЦ на биотопливе, производство пеллет, брикетов, биогаза в России и мире”, INFOBIO, skat. 03.07.2014

Avots: http://www.infobio.ru/events/2728.html

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *