Koka aizsargbarjeru un ceļazīmju pielietojamība un labā prakse

Pirmajā pusgadā zagļi nodarījuši zaudējumus valsts autoceļu aprīkojumam par 42 886 eiro, portālu “Delfi” informēja VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis. 2014.gada pirmajā pusgadā ir bojātas vai nozagtas 85 ceļa zīmes, 71 ceļa zīmju stabs un 23 signālstabiņi, bojāti 295 metri aizsargbarjeru, salauzti vai nozagti divi autobusu pieturvietu soliņi, bojāti četri autobusu pieturvietu paviljoni, bojāta viena videokamera un viens luksofors. Autoceļu aprīkojuma zādzības nodara ne tikai materiālos zaudējumus, tās apdraud arī autovadītāju drošību. Nozagtās ceļa zīmes dēļ, kamēr nav uzlikta jauna, autovadītājiem nav pieejama tā ceļu satiksmes drošības informācija, par kuru vēstīja zīme. Tas pats attiecas uz drošības barjerām, kuras tiek izvietotas posmos, kur nepieciešams gādāt par autobraucēju drošību.

Alternatīvs risinājums varētu būt koka barjeras un ceļazīmes, ko apliecina labā prakse atsevišķās Eiropas valstīs. Vairāku ES valstu pieredze ir pierādījusi, ka, izmantojot koksnes materiālus, piemēram, saplāksni, ir iespējams izgatavot barjeras, ceļa zīmes un ceļa norādes, tostarp pilsētu kartes un reklāmas paneļus (Somijā vairāk nekā 50% no uzstādītajām ceļa zīmēm ir uz saplākšņa pamatnes). Uzstādīšana ir vienkārša un ērta, iespēja savainot rokas ir minimāla. Tās konstrukcija ir par 50% vieglāka nekā analoga metāla izstrādājumam, un uzstādīto ceļa zīmi nevar salocīt. Jaunāko tehnoloģiju izmantošana ražošanas procesā nodrošina efektīvu aizsardzību pret nokrišņiem un temperatūras svārstībām, turklāt pilnībā novērš koroziju.

Nīderlandē institūcijā „TNO-Road Transportation at Department for Road Traffic” veiktie pētījumi par koka aizsargbarjeru mehānisko izturību dzelzceļa satiksmē, kas var kalpot kā pamats to plašākai pielietojamībai citviet Eiropas dzelzceļa kustību nodrošināšanā. Šobrīd iegūti visaptveroši pētījumu rezultāti no laboratorijā veiktiem testiem par žāvētām, liektām koka konstrukcijām un no 4 pilna mēroga sadursmju testiem par dzelzceļa koka aizsargbarjeru pielietojamību ātrgaitas šosejām. Sadursmju testi veikti atbilstoši Eiropas standartiem (EN 1317) un tā izpildi nodrošinājis TNO-Road Transportation at Department for Road Traffic (Nīderlande). No testu rezultātiem izriet, ka koka aizsargbarjeras var kalpot kā laba alternatīva jau esošām tērauda aizsargbarjerām, atbilstot visām noteiktajām Eiropas prasībām, kā arī klasificējoties tajā pašā klasē, kur tērauda aizsargbarjeras. Koka dzelzceļa aizsargbarjeras ir videi draudzīgāks materiāls, iespējams, ātri likvidēt bojātās vietas, kā arī augsne un gruntsūdeņi nav piesārņoti ar cinku. Jau šobrīd ir iespējams dzelzceļa aizsargbarjeras izgatavot no izturīga koksnes materiāla un atbilstošā konstrukcijā. Arī Latvijā arvien plašāk tiek popularizēta ideja par koka ceļazīmēm un aizsargbarjerām. Piemēram, AS „Latvijas valsts meži” pirmie izstrādājusi specifikāciju koka atvairbarjeru izgatavošanai un uzstādīšanai uz meža autoceļiem (specifikācija). Šāda veida koka atvairbarjeras ir pietiekami plaši izplatīts produkts un daudzās Eiropas valstīs koka konstrukciju izmantošana satiksmes drošībai tiek plaši veicināta. Paredzams, ka līdzīgas konstrukcijas barjeras tiks izmantotas gan jaunu ceļu būvniecībā, gan gadījumos, kad tiks remontētas vai mainītas vecās atvairbarjeras.

 

Raksts:  “Zagļi šogad pamatīgi apskādējuši valsts autoceļus”, Ziņu portāls “Delfi.lv”, publ. 29.07.2014

Avots: www.delfi.lv; www.citg.tudelft.nl

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *