Vācijā radīta unikāla viegla koka konstrukcijas celtne

Vācijā radīta pārsteidzoša vieglo koka konstrukciju celtne, kuras izgatavošanā miljoniem gadu senas dabiskās struktūras apvienotas ar jaunākajiem sasniegumiem datortehnoloģijās un pilnībā robotizētu ražošanu. Pagaidām Štutgartē uzbūvētā dārza svētku izstāžu halle (Landesgartenschau Exibition Hall) ir tikai prototips, taču tā lieliski iezīmē jaunus koka būvniecības apvāršņus. Pateicoties Eiropas Savienības un Vācijas federālās zemes Bādenes-Virtembergas finansiālajam atbalstam, izdevies radīt pasaulē pirmo ēku, kuras nesošā struktūra veidota no iepriekš pilnībā automatizēti saražotām dižskābarža saplākšņa plāksnēm. Šāda pieeja nodrošina ne tikai iespēju izpausties inovatīvos arhitektoniskos risinājumos, bet arī ļauj ievērojami ietaupīt būvmateriālus, jo nesošās plāksnes ir tikai 50 mm plānas. Unikālās ēkas ideja dzimusi Vācijā, Štutgartes universitātē, kā daļa no izpētes projekta Robotika koksnes konstrukcijās. Agrāk sarežģīto halles plākšņu struktūru izstrādāt un rasēt nebūtu bijis fiziski iespējams vai arī tas prasītu nesamērīgi ilgu laiku, kas pavadīts slodzes un formu aprēķinos. Tagad, pateicoties projekta ietvaros izstrādātajai datorprogrammai, konstrukcija tapusi digitālās simulācijās, kur vienlaicīgi vērā ņemtas ne tikai formas un dizains, bet arī materiālu īpašības un ražošanas iespējas. Rezultātā viss izstrādes process bija sasaistīts vienotā digitālā ķēdē, sākot no plākšņu formu kalkulācijas un beidzot ar konstrukcijas strukturālo analīzi un reālo ražošanu. Katra no 243 ģeometriski unikālajām ēkas konstrukcijas plāksnēm tika izgatavota pilnībā automatizēti, izmantojot septiņu asu robotizētu frēzi. Viens no nopietnākajiem projekta īstenotāju izaicinājumiem bija 7600 individuālie pirkstveida plākšņu savienojumi, pateicoties kuriem ēka iegūst strukturālo stabilitāti. Te kļūdas nebija pieļaujamas, tāpēc industriālā robota izmantošana tika atzīta par vienīgo mūsdienīgo risinājumu.

Projektā izmantotā automatizētā ražošanas tehnoloģija nodrošina ārkārtīgi augstu precizitāti, tāpēc arī saplākšņa plākšņu kvalitātes pārbaude izvērtās par nopietnu izaicinājumu. Nācās ņemt lāzera mērinstrumentus ar mazāk nekā viena milimetra precizitāti. Papildus katras plāksnes individuālajai pārbaudei pabeigtā ēka tika noskenēta arī trīsdimensionāli. Saplākšņa plākšņu vidējā ģeometriskā novirze, kas būvniecībā kalpo par ražošanas precizitātes mērinstrumentu, ir tikai 0,86 mm. Salīdzinot ar tradicionāli izgatavotām koka konstrukcijām, tas ir ārkārtīgi zems rādītājs, īpaši ņemot vērā, ka plāksnes vienlaicīgi kalpo kā nesošā konstrukcija un interjera apdare.

 

Raksts: „Unikāla koksnes konstrukcija”, Baltijas Koks, 2014.gada jūlijs (Nr.7 (167))

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *