Kaimiņvalstis vienisprātis – lai iegūtu labu ražu, bez meliorācijas neiztikt

Aizvadītās nedēļas nogalē Jaunmoku pilī notika starptautiska melioratoru konference, veltīta pieredzei, kas gūta, intensīvi apsaimniekojot mežsaimniecības un lauksaimniecības zemes, līdztekus rūpējoties par dabas daudzveidību un ūdens kvalitāti notekgrāvjos, upēs un ezeros. Līdzās mājiniekiem konferencē piedalījās arī igauņi, lietuvieši, somi un baltkrievi.

“Meliorācijas sistēmas ir nozīmīgs infrastruktūras elements, kas ietekmē ne vien augsnes īpašības, lauksaimniecisko un mežsaimniecisko ražošanu, bet arī cilvēka dzīves kvalitāti. Lai to nezaudētu, ir vajadzīga visas sabiedrības izpratne un atbalsts,” uzrunājot konferences dalībniekus, sacīja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Viņš uzsvēra, ka daudzos gadu desmitos būvētās meliorācijas sistēmas ir pierādījušas savu nozīmību Latvijas tautsaimniecībā un tagad svarīgi sasniegto līmeni noturēt. Lai to izdarītu, jādomā gan par zemes īpašnieku izglītošanu, gan par esošo meliorācijas sistēmu saglabāšanu.

Mareta Peri no Igaunijas Vides ministrijas stāstīja, ka Igaunijā, tāpat kā Somijā, mežsaimnieki ik gadus saņem valsts atbalstu 2,7 miljonu eiro apmērā. Tas tiek piešķirts gan meža īpašnieku asociācijām, biedrībām, kooperatīviem, gan arī privātiem meža īpašniekiem. Atbalstu var saņemt gan par meža stādīšanu, gan stādu pirkšanu, gan mežu nosusināšanu. Arī par kultūras objektu ierīkošanu savā mežā un sadarbību ar skolām.

Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārstāve Laila Šica konferencē prezentēja “Latvijas valsts mežu” pieredzi meža meliorācijas sistēmu renovācijā un rekonstrukcijā – šogad uzņēmums plāno šos darbus 14 800 ha, veicot klātnes kopšanu 26 000 km garumā. Valsts mežu apsaimniekotāji stāstīja arī par savu pieredzi ­aerofotogrāfiju izmantošanā teritorijas apsekošanai pirms darbu plānošanas un to, kā pa koka ceļu no saliekamiem vairogiem, netraumējot augsni, iespējams kokmateriālus izvest arī no slapjām cirsmām. Šādu ceļu, kas būvēts no mazvērtīgiem kokmateriāliem, iespējams izmantot reizes piecas, un tas izmaksā vien niecīgu daļu no tā, cik maksātu meža ceļa būve staignājā.

Vladimirs Makojeds, kurš pārstāvēja Baltkrievijas Meliorācijas institūtu, prezentēja savu kolēģu pieredzi un panākumus jauna filtrējoša materiāla izgatavošanā, kas tiek izmantots meliorācijas caurulēs. Taču Baltkrievijā meža zemēs nekādi meliorācijas sistēmu renovācijas darbi nenotiekot, jo tam neesot naudas. Vēl padomju laikos izraktie grāvji pamazām aizaugot un mitrajās vietās mežs pārpurvojas.

 

Raksts: Kaimiņvalstis vienisprātis – lai iegūtu labu ražu, bez meliorācijas neiztikt, Anita Jaunbelzere, publ. 25.08.2014

Avots: http://www.la.lv/projektu-miljoni-un-lapsta-rokas/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *