Līdz ar Energoefektivitātes direktīvas ieviešanu gaidāms būtisks tarifu kāpums

Ja spēkā stāsies tāda Enerģijas efektivitātes direktīvas ieviešanas shēma, kādu to pašlaik piedāvā Ekonomikas ministrija, sagaidāms gan gāzes, gan elektrības, gan siltuma tarifu lēciens. Lai realizētu Eiropas Savienības (ES) noteiktos energoefektivitātes mērķus – līdz 2020.gadam uzlabot energoefektivitāti visās ES dalībvalstīs par 20%, Latvijas enerģētikas sektors pašlaik nostādīts liela izaicinājuma priekšā. Obligātajam enerģijas ietaupījumam laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijā ik gadu jāsasniedz 1,5%, tādējādi kopumā ietaupot 9896 GWh.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas modeli, kurā 35% no obligāti ietaupāmajām GWh uzlikusi uz publiskā sektora pleciem – tas ietver, piemēram, publiskā sektora ēku un mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, kam piesaistīti ES struktūrfondu līdzekļi, un dažādus klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētus projektus. Tomēr lielāko Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas slogu EM paredzējusi uzlikt enerģētikas nozares uzņēmumiem , paredzot, ka ar šiem uzņēmumiem varētu tikt sasniegti 65% no nepieciešamā enerģijas ietaupījuma. Šiem uzņēmumiem Energoefektivitātes pienākumu shēmas (EPS) ietvaros tiek piedāvātas divas alternatīvas – vai nu nodrošināt nepieciešamo enerģijas samazinājumu ik gadu, vai maksāt tā saucamo atpirkšanās maksu par neieviestajiem pasākumiem. Enerģētikas uzņēmumi par šādu pienākumu , kas faktiski jāsāk realizēt jau šogad, pauž sašutumu, norādot, ka siltuma tarifi tādējādi patērētājiem kāps par 5 – 25%, gāzes tarifi pieaugs no 16% līdz 59%, savukārt Latvenergo tarifu kāpums tiek lēsts 5 – 10% robežās.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Andžela Pētersone norādīja, ka ieviešamās Energoefektivitātes direktīvas mērķis ir patērētāju labums ilgtermiņā, lai viņiem nākotnē būtu mazākas izmaksas un mazāka atkarība no energoresursu cenu svārstībām. “Direktīvas mērķis nav enerģijas patēriņa samazināšana, bet gan – lai mājsaimniecības iegādātos efektīvākas iekārtas, kas mazāk tērē enerģiju. Par sadalījumu starp nozares spēlētājiem un viņu atbildību vēl var diskutēt, jo likumprojekts ir atvērts,” saka EM pārstāve.

Pašlaik izskanējušie alternatīvie risinājumi no kompānijas EY puses bija iekļaut EPS arī transporta un biomasas nozari, veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu, ka ekspluatācijā nodotās koģenerācijas stacijas darbības rezultāti tiek attiecināti uz energoefektivitātes mērķu sasniegšanu. Tāpat energoefektivitātes pasākumos pastiprināti jāiesaista iedzīvotāji, nosakot minimālo enerģijas patēriņa slieksni, kuru pārsniedzot mājsaimniecībām būtu pienākums veikt energoefektivitātes pasākumus.

 

Raksts: “Tarifiem prognozē būtisku kāpumu”, Līva Melbārzde, Dienas Bizness, publ. 09.09.2014

Avots: Laikraksts Dienas Bizness, Nr. 155 (4789)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *