Saplākšņu eksporta vidējās cenas globālajā tirgū pērn paaugstinājušās par 3%

Līmēto saplākšņu globālais tirgus pēdējos trīs gadus stagnējis, lai gan pirmskrīzes apjomi kopumā auguši par 4%. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) statistikas datiem, 2013.gadā pasaulē tika saražoti 85,2 miljoni kubikmetru (-1%) saplākšņu, finierētu plātņu un analogu kārtaini līmētu koksnes materiālu. Puse no visa šī apjoma – aptuveni 44,7 milj.m3 saražota Ķīnā. Neraugoties uz to, ka ārējos tirgos realizēti tikai 23% no saražotā apjoma, Ķīna ir lielākā saplākšņu eksportētājvalsts pasaulē. Saplākšņu importētāju vidū Ķīna ierindojas 4.vietā, tādējādi arī patēriņa ziņā Ķīna apsteidz pārējās valstis. 11% no pasaulē saražoto saplākšņu apjoma veido ASV produkcija. 2013.gadā šajā Ziemeļamerikas valstī tika saražoti 9,68 milj.m3 saplākšņu (+2%), kas 4,6 reizes mazāk nekā Ķīnā. Teju visa saražotā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū – eksportēti tiek tikai 9% (2013.g.: 862 tūkst.m3/+2%). Procentuāli analogā apjomā pērn šajā valstī audzis arī saplākšņu imports – par 2% līdz 3,18 milj.m3, ko sekmējusi aktivitāte dzīvojamo māju būvniecības segmentā. Trešā lielākā saplākšņu ražotājvalsts ar 6% īpatsvaru pasaulē ir Indonēzija, kur 2013.gadā saražoti aptuveni 5,23 milj.m3 šīs produkcijas (+2%), savukārt ceturtā lielākā – Malaizija, kur pērn saražoti aptuveni 3,32 milj.m3 saplākšņu. Atšķirībā no Indonēzijas, kas eksportē tikai nedaudz vairāk nekā pusi no visa gadā saražotā apjoma, Malaizija eksportē praktiski visu valstī saražoto saplākšņu produkciju. Krievija ir piektā lielākā saplākšņu ražotājvalsts pasaulē. 2013.gadā, saskaņā ar ar FAO statistikas datiem, šajā valstī kopumā tika saražoti aptuveni 3,30 milj.m3 saplākšņu, kur puse no visa apjoma – 1,71 milj.m3 (+8%) – realizēta ārējos tirgos.

Daudzi Eiropas un ASV saplākšņu ražotāji pēdējās desmitgades laikā savas rūpnīcas pārcēluši ne tikai uz Ķīnu, tostarp lētāka darbaspēka dēļ, bet arī uz tādām valstīm kā Brazīlija un Indonēzija, veicinot kopējo ražošanas apjomu kāpumu. Rezultātā uz šo brīdi Brazīlijā tiek saražoti jau 3% no pasaulē saražotā saplākšņu kopējā apjoma, 2013.gadā – 2,57 milj.m3. Puse no saražotā – 1,25 milj.m3 (-7%) – tiek eksportēta, savukārt otra puse – realizēta vietējā tirgū, kur no ārvalstīm, pēc FAO statistikas datiem, saplākšņu materiāli ievesti netiek. Indijā atšķirībā no Brazīlijas vietējā tirgū tiek patērēta teju visa saražotā produkcija – 2013.gadā no visa saražotā apjoma (2,52 milj.m3) eksportēti tikai 14 tūkst.m3 saplākšņu un ievesti – 180 tūkst.m3. Japānā augsto saplākšņu patēriņu sedz labi attīstīta vietējā rūpniecība un liels imports. Lai arī izejmateriālu pieejamība šajā valstī ir ierobežota, Japānai izdevies iekļūt pasaules lielāko saplākšņu ražotājvalstu desmitniekā, ieņemot astoto pozīciju. 2013.gadā Japānas uzņēmumos vietējam patēriņam tika saražoti kopumā pie 2,46 milj.m3 saplākšņu. Papildus aptuveni 3,77 milj.m3 saplākšņu ievesti no ārvalstīm, izvirzot Japānu par vadošo saplākšņu importētāju pasaules tirgū.

Kanādā un Somijā pērn saražoti attiecīgi 1,79 milj.m3 un 1,09 milj.m2 saplākšņu. Kamēr Kanāda eksportē 24% no visa saražotā saplākšņu apjoma, Somija ārējos tirgos pērn realizējusi 84% saražotās produkcijas.

Saplākšņu eksports 2013.gadā veidoja 31% no visa pasaulē saražotā saplākšņu un finierēto plātņu apjoma. Vidējā saplākšņu eksporta cena aizvadītajā gadā bija 528,6 $/m3. Nemainīgā līmenī saglabājās saplākšņu eksporta cenas Ķīnā – 550 $/m3, Brazīlijā – 564 $/m3 un Krievijā – 669 $/m3. Par 1% līdz 489 $/m3 paaugstinājās saplākšņu eksporta cenas Malaizijā. No Indonēzijas saplākšņi eksportēti par vidēji 498 $/m3. Savukārt visaugstākās saplākšņu eksporta cenas 2013.gadā bija ASV – vidēji 692 $/m3 (+3%). Somijas saplākšņu eksporta cenas paaugstinājās par 13%. Tomēr globālā mērogā raugoties tās joprojām ir viszemākās desmit lielāko saplākšņu eksportētājvalstu vidū – ap 343 $/m3.

Līdz ar lielāku pieprasījumu pēc būvniecības kokmateriāliem, ASV saplākšņu importa cenas 2013.gadā paaugstinājās par 6%, sasniedzot vidēji 646 $/m3. Tikmēr Japānā vidējās saplākšņu importa cenas pazeminājās – par 3% līdz 578 $/m3. Cenu ziņā Japāna ieņem trešo pozīciju uzreiz pēc ASV un Saūda Arābijas. Uz Ķīnu 2013.gadā tiks piegādāti kopumā aptuveni 1,42 milj.m3 saplākšņu par vidēji 456 $/m3 (-2%), uz Kanādu – 1,46 milj.m3 par vidēji 251 $/m3 (+9%) un uz Lielbritāniju – aptuveni 1,37 milj.m3 par 490 $/m3 (+1%). Ievērojams importa kāpums – par 13% – aizvadītajā gadā fiksēts Dienvidkorejā, kur ievesti kopumā 1,37 milj.m3 par 480 $/m3 (-2%). Uz tādām valstīm kā Vjetnama, Meksika un Saūda Arābija pērn saplākšņu materiāli piegādāti aptuveni līdzīgā apjomā – pie 650 tūkst.m3. Importa cenas gan ir atšķirīgas – ja pirmajās divās minētajās valstīs saplākšņi ievesti par vidēji 300 – 350 $/m3, tad Saūda Arābijā saplākšņu importa cenas ir krietni vien augstākas, sasniedzot 605 $/m3.

 

Raksts: Потребление клееной фанеры на мировом рынке, ЛесОнлайн, publ. 23.09.2014

Avots: http://www.lesonline.ru/analitic/?cat_id=12&id=256294

Raksts:Сколько стоит фанера на мировом рынке?, ЛесОнлайн, publ. 23.09.2014

Avots: http://www.lesonline.ru/analitic/?cat_id=12&id=256499

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *