Mēbeļu ražošanas tirgus atdzimšanas laurus plūc vairums tā dalībnieku

Mēbeļu ražošanas nozares pieaugumu pagājušajā gadā kāpināja aizpērn atjaunotās ražotnes, kā arī sekmīga to izstrādājumu realizācija ārvalstu tirgos, apliecina apkopotie dati par 25 lielākajiem mēbeļu un to detaļu ražotājiem 2013. gadā. Neto apgrozījuma kāpumu uzrāda vairums, kaut gan ir daļa uzņēmumu, kuriem pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu tas ir krities. Būtisku neto apgrozījuma palielinājumu turpina demonstrēt liekti līmēto mēbeļu ražotāji – SIA “Dižozols Plus”, SIA “Tukuma mēbeles” un SIA “Kvist”. Liels neto apgrozījuma pieaugums ir arī SIA “JPD Production”, SIA “Ēdeiveiss EG” un SIA “Bolderāja serviss”.

Vairāku mēbeļu ražošanas uzņēmumu vadītāji 2013.gadu dēvē par stabilizācijas laiku, kas turpinās arī šogad. “Luksusa mēbeļu segmentā pieaugums bija gan pērn, gan šogad, turklāt to nodrošināja ne tikai Rīgas un Jūrmalas nekustamo īpašumu pircēji no Krievijas, bet arī vietējie turīgie ļaudis,” situāciju skaidro SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atzīst, ka šogad ir palielinājies vietējo pircēju skaits, bet samazinājies apkalpoto turīgo austrumnieku skaits. Visumā pasūtījumi šogad ir vienmērīgi un tiem nav kampaņveida lēcienu.

Vienu no iespaidīgākajiem neto apgrozījuma pieaugumiem rāda SIA Tukuma mēbeles – par 112,7%. “2012.gads bija tāds kā sākums, un tāpēc ir loģiski, ka pērn uzņēmuma neto apgrozījums faktiski ir dubultojies,” stāsta SIA Tukuma mēbeles un SIA Daiļrades koks uzņēmumu grupas valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš atgādina, ka 2011.gada novembrī no a/s Swedbank tika nopirkta bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīca Tukumā un tās darbības atjaunošanā investēti 2,5 milj. eiro. “Soli pa solim tiek audzēti gan ražošanas, gan pārdošanas apjomi, lai sasniegtu 5 milj. eiro robežu jau tuvākajā laikā,” mērķus atklāj A.Jansons. Aptuveni 90% visa saražotā tiek eksportēti, un tikai neliela daļa paliek vietējā tirgū. “Pašlaik sekmīgi strādā liekti līmēto mēbeļu ražotne, savukārt korpusa mēbeļu ražotnes jaudu noslogošanā vēl ir daudz darāmā,” viņš ieskicē nākotnes uzdevumus. Lai gan eksports ir būtiskākais ienākumu avots, grupas lielākā uzņēmuma SIA Daiļrade koks neto apgrozījuma pieaugumā sava artava ir arī mēbeļu realizācijai Latvijas tirgū. Tomēr svarīgākais ir nevis apgrozījuma un ražošanas apjoms, bet gan tīrā peļņa investīciju nodrošināšanai tehnoloģijās, tā kā šobrīd ikvienam uzņēmējam mēbeļu biznesā jārēķinās ar augošām darbaspēka izmaksām un kvalificēta personāla trūkumu.

Jauni, spēcīgi spēlētāji papildina nozari tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, Dānijas Kvist, kas iegādājās bijušo Laiko ražotni netālu no Mālpils. “Eiropā no 2009. līdz 2012.gadam mēbeļu ražošana saruka par 25%. Lielākoties šis process norisinājās vecajās ES dalībvalstīs: Vācijā, Dānijā, Francijā, Spānijā utt. Sākotnējās izjūtas, ka tirgū vajadzētu būt tukšumam – deficītam, tomēr nav, tāpēc nav arī īpaši lielas intereses atvērt jaunas mēbeļu ražotnes,” A.Einauss atbild uz jautājumu, kāpēc tādas augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanas sektorā jaunas ražotnes ir izņēmums, nevis likumsakarība.

 

Raksts: “Mēbeļu ražošanas tirgus atdzimšanas laurus plūc vairums tā dalībnieku”, Māris Ķirsons, Dienas Bizness, publ. 02.10.2014

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 172 (4806)

LIELĀKO MĒBEĻU RAŽOTĀJU TOP 20

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *