Meža nozares eksportu vairos vēl viens augstas pievienotās vērtības produkts

Latvijas kokapstrādes nozare drīzumā kļūs par vēl vienu augstas pievienotās vērtības produktu bagātāka – pēc divus gadus ilgiem sagatavošanās darbiem uzņēmums “Cross Timber Systems” krustām līmētu masīvkoka būvniecības paneļu ražošanu uzsāks jau nākamā gada pirmajos mēnešos. Kokapstrādē inovāciju un vērienīguma ziņā šo projektu var droši salīdzināt ar automobiļu ražošanu, turklāt idejas autoriem ir ambiciozi mērķi īsā laikā kļūt par tirgus līderiem plašā reģionā, tādā veidā jau atkal nesot Latvijas un Jelgavas vārdu pasaulē.

“Jebkurš process ir likumsakarīgs,” uzsver “Cross Timber Systems” līdzīpašnieks Māris Avotiņš, skaidrojot, kāpēc no idejas līdz pirmajām ražošanas iekārtu piegādēm pagāja tik ilgs laiks. Latvijas meža nozarē viņš ir labi pazīstams kā SIA “Zemgales tehnoloģiju centrs” direktors un Koka būvniecības klastera valdes priekšsēdētājs. Uzņēmējs, kurš vairāk nekā 20 gadus nodarbojies ar koka karkasa māju ražošanu un eksportu, atzīst, ka inovatīvajam būvniecības materiālam sekojot līdzi jau no 2000. gada. Kopš tā laika ievērojami attīstījušās ne tikai krustām līmēto masīvkoka paneļu ražošanas tehnoloģijas, bet palielinājies arī to lietojums, tāpēc pirms nedaudz vairāk kā diviem gadiem kopā ar domubiedriem pieņemts lēmums izveidot ražotni arī Latvijā.

Krustām līmēti masīvkoka būvniecības paneļi visā pasaulē un arī Latvijas kokrūpniecības aprindās plašāk pazīstami pēc saīsinājuma CLT, kas cēlies no angļu valodas termina ‘cross laminated timber’. Pirmo reizi šāda būvniecības tehnoloģija izstrādāta pirms aptuveni 20 gadiem, taču īpaši strauji attīstījusies pēdējos gados, kad aizvien vairāk pētījumu un realizēto projektu pierādījuši tās priekšrocības, savukārt ražošanā maz produktīvās vakuuma iekārtas nomainījušas dārgākās, bet ievērojami efektīvākās hidrauliskās un pneimatiskās preses. Pirmās kokapstrādes iekārtas uz bijušās RAF rūpnīcas teritorijā izveidoto NP Jelgavas Biznesa parku tika piegādātas jau šā gada augustā. Par CLT izejmateriālu tiks izmantoti pēc C16 un C24 kvalitātes sašķiroti, līdz 12% izžāvēti zāģmateriāli, ko plānots iepirkt no pašmāju koksnes pirmapstrādes uzņēmumiem. Ražošanas procesā šie zāģmateriāli tiek salīmēti gan plaknē, gan krusteniski biezumā. Atkarībā no specifikācijas gatavā panelī var būt no trim līdz deviņiem zāģmateriālu slāņiem. Cross Timber Systems gadījumā maksimālais paneļa biezums būs 40 centimetri. Kas attiecas uz tehnoloģiskajām iespējām, CLT tādas ir teju neierobežotas. Tiesa gan, Latvijā neviena māja no CLT vēl nav uzcelta – pozitīvie piemēri rodami ārzemēs, pārsvarā Skandināvijas valstīs, Centrāleiropā, Apvienotajā Karalistē un ASV. Tur CLT lielākoties tiek izmantots sabiedrisko ēku – skolu, bērnudārzu, slimnīcu – būvniecībā, kā arī vairākstāvu dzīvojamās ēkās. Taču arī tas nav koka būvniecības limits – ASV šobrīd tiek projektēts pat 30 stāvus augsts CLT debesskrāpis. Kā stāsta Māris Avotiņš, salīdzinot ar tradicionālajiem būvmateriāliem, CLT paneļiem ir ļoti maz ierobežojumu, tāpēc tos var lietot teju jebkurā projektā.

Pilnībā pabeigta, Cross Timber Systems rūpnīca, strādājot divās maiņās, gadā spēs saražot 22 000 m3 CLT paneļu, kas atbildīs aptuveni 40-44 tūkstošiem kvadrātmetru apbūves platības. Maksimālais paneļu garums, ko ar savām iespaidīgajām pneimatiskajām presēm varēs izgatavot uzņēmums, būs 14 metri.

“Ieduram cirkuli Jelgavā un novelkam apli 2,5 tūkstošu kilometru rādiusā,” plānotos eksporta tirgus raksturo otrs uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Dlohi. “Būs zonas, kur mēs pārklāsimies ar citiem ražotājiem, bet ir ļoti liels sektors, kur mēs varēsim piegādāt produkciju lētāk uz transporta izmaksu rēķina. Un nevis tāpēc, ka tirgosim to par citām cenām.” Lielākās likmes Cross Timber Systems liek uz Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Dāniju, Apvienoto Karalisti un Īriju – valstīm, kur sabiedrība ir gatava lieliem projektiem no koka, taču trūkst vietējo CLT ražošanas jaudu. Viss liecina, ka viņu optimismam un pārliecībai ir stingri pamati un CLT ražošana nebeigsies tikpat bēdīgi kā Dendrolight stāsts. Atliek paskatīties kaut vai uz koncernu Stora Enso, kas iegulda lielus līdzekļus pētniecībā un CLT popularizēšanā, turklāt nepārtraukti palielina ražošanas jaudas savās Austrijas rūpnīcās. Nav pamata domāt, ka šis milzis neapdomīgi svilina nost miljonus. Tāpēc nākamā gada sākumā, kad Cross Timber Systems rūpnīcu pametīs pirmās CLT paneļu kravas, Latvijas kokrūpniecības vēsturē tiks ierakstīta jauna lappuse.

 

Raksts: “Jauns produkts Latvijas eksportā”, Pauls Beķeris, skat. 19.09.2014

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Nr. 8 (168) 2014

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *