Mežu īpašnieku veidotie kooperatīvi pieņemas spēkā

Mežos arvien aktīvāk rosās to īpašnieku veidotie kooperatīvi, pakāpeniski aug biedru skaits un apsaimniekotās platības. Straujāku popularitāti kooperatīviem liedz panākt problēmas valstī, tā situāciju vērtē mežu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību vadītāji. “Dienas Bizness” jau rakstīja, ka 2012. gada septembrī stājās spēkā grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas ļāva Latvijā oficiāli reģistrēt mežu īpašnieku veidotus mežsaimniecības pa kalpojumu sniedzēju kooperatīvus. Mežu īpašnieki un kooperatīvu veidošanas iniciatori atzīst, ka divi gadi tomēr ir pārāk īss laiks, lai varētu izvērtēt šīs formas nozīmi un ietekmi ne tikai kādā konkrētā reģionā, bet arī visā valstī kopumā, kaut gan pozitīvas tendences jau ir jūtamas.

“Kopumā Latvijā reģistrēti septiņi mežu īpašnieku kooperatīvi, no kuriem četri darbojas reāli,” rezultātus vērtē Latvijā pirmās mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvā sabiedrības Mežsaimnieks pārstāvis Grigorijs Rozentāls. Zemkopības ministrijas sagatavotajā ziņojumā secināts, ka 2013.gadā kooperatīvajā sabiedrībā bija vidēji 17 biedru, kuru kopējā apsaimniekotā meža platība bija aptuveni 824 ha. Pērn šo sabiedrību mežsaimniecības preču un pakalpojumu kopējais apgrozījums bija 124 367 eiro. “Mūsu mērķis šogad ir sasniegt 0,2 milj. eiro neto apgrozījumu, bet visiem kopā labs rādītājs būtu 1 milj. eiro,” izaugsmes iespējamo ātrumu redz G.Rozentāls. Viņš norāda, ka pirms gada mežu īpašnieku iespējamie labumi bijuši tikai teorētiski, savukārt šogad jau ir praktiski taustāmi un pierāda kooperācijas ekonomisko efektu.

Savukārt MPKS Vidzeme pārstāvis Reinis Silups atzīst, ka ir daudz darāmā – ir konstatētas dažādas problēmas, kas bremzē kooperāciju. Kooperatīvā pašlaik apvienojušies 25 mežu īpašnieki ar kopējo platību 600 ha. “Pērn sākām un šogad jau strādājam stabilāk, jo nodarbojamies ar mežu kopšanu, stādīšanu, ciršanu un iegūto kokmateriālu sortimenta realizāciju,” skaidro MPKS Vidzeme valdes loceklis Jānis Rauda. Viņš gan piebilst, ka problēmas rada ēnu ekonomika un ļoti augstais darbaspēka nodoklis. Proti, no katra eiro darbaspēka nodokļa īpatsvars ir 58 – 59%, kas apgrūtina legālu pakalpojumu sniegšanu, jo nespēj konkurēt ar pakalpojumu cenām, kuras piedāvā tie, kas nodokļus nemaksā vai maksā daļēji. “Otra problēma ir līdzekļu trūkums, lai izveidotu kaut vai nelielu pārstrādes cehu, piemēram, malkas ražošanai, jo tādējādi varētu gūt lielākus ienākumus, pārdodot jau gatavu, saskaldītu malku, nevis apaļkoksni,” uzsver J.Rauda. Viņaprāt, būtu apsveicami, ja vietējās pašvaldības pozitīvi raudzītos uz mežu īpašnieku kooperatīviem un iesaistītos tajos – gan tieši, gan netieši.

 

Raksts: “Kooperatīvi mežos pieņemas spēkā”, Māris Ķirsons, publ. 07.10.2014

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.175 (4809)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *