Mednieks nedrīkst būt vienas dienas saimnieks mežā. Saruna ar Jāni Baumani

Bieži vien paši mednieki ar nepārdomātu medīšanu nodara kaitējumu dzīvnieku populācijai un tad spiesti samierināties ar mazvērtīgām trofejām. Par to, kā rīkoties medniekiem, lai nekļūtu par vienas dienas saimniekiem, var pastāstīt Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.

“Mēs, mednieki, mēdzam apgalvot, ka veidojam medību saimniecību. Bet ne vienmēr tas tā ir. Kamēr ar medību saimniecību saprot tikai medības, mēs ne ar ko neatšķiramies no ogotājiem, sēņotājiem vai citiem dabas resursu izmantotājiem, kuri no meža tikai ņem, neko nedodot atpakaļ,” saka Baumaņa kungs. “Bet medību saimniecība nozīmē daudz vairāk – pienesums mežam ir daudz lielāks nekā taustāmais ieguvums trofeju vai iegūtās medību produkcijas veidā. Tā ir saimniekošana, kad vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošinām saimnieciski pieļaujamu dzīvnieku skaitu un saglabājam medījamajiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi. Nevar bezgalīgi palielināt dzīvnieku skaitu un blīvumu noteiktā teritorijā. Tas negatīvi ietekmēs lauksaimniekus, mežsaimniekus un arī pašus dzīvniekus, jo pārlieku liela dzīvnieku skaita dēļ populācijā var izplatīties dažādas slimības, un galu galā ieguvuma vietā būs tikai zaudējumi.”

Selektīvās medības nebūt nenozīmē, ka mednieki nodarbojas tikai ar taupīšanu. Bieži vien, pareizi organizējot medības, nomedījamo dzīvnieku apjoms pat palielinās – daudziem medniekiem ļoti svarīgs ir ne tikai medību process, bet arī iespēja iegūt medījuma gaļu. Tāpat ievērojami samazināsies meža dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Lielākā daļa mednieku pēdējos desmit gadus centušies medīt lielākoties tēviņus, nepamatoti saudzējot mātītes, tāpēc šajā jomā izjaukts dabiskais līdzsvars visām pārnadžu sugām Latvijā. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc lauksaimnieki sūdzas par pārlieku lielajiem postījumiem. Sabalansētai jābūt arī vecumstruktūrai, īpašu vērību pievēršot jauno dzīvnieku skaitam, jo jaunie dzīvnieki masas veidošanai patērē pat 2,5 reizes vairāk barības nekā pieaugušie īpatņi. Neatkarīgi no vecuma obligāti medījami ir dzīvnieki ar dažādām ragu anomālijām, kas parasti liecina par kādām saslimšanām vai dzīves gaitā gūtām traumām. Par dzīvnieku daudz ko pasaka arī apmatojums. Vasarā tam jābūt koši rudam, vēlā rudenī – dzeltenīgi pelēkam. Ja vasarā pamana dzīvnieku ziemas kažokā, tas noteikti būtu jānomedī.

 

Raksts: “Mednieks nedrīkst būt vienas dienas saimnieks mežā. Saruna ar Jāni Baumani”, Indulis Burka, publ. 15.10.2014

Avots: http://www.la.lv/mednieks-nedrikst-but-vienas-dienas-saimnieks-meza-saruna-ar-jani-baumani/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *