Mežizstrādes pakalpojumu tirgū nepieciešamas plašas pārmaiņas

Nesen publicētajā Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas (LNMA) pētījumā par Latvijas mežizstrādes pakalpojumu tirgu kopējā aina, godīgi sakot, iezīmējās visai bēdīga. Lai gan uz kaimiņvalstu fona nozare izskatās pietiekami spēcīga, ir kāda liela problēma, kas tuvākajos gados kļūs aizvien pamanāmāka – mežizstrādes tehniskais parks noveco. Negatīva tendence novērojama arī saistībā ar uzņēmumu apgrozījuma un rentabilitātes savstarpējo korelāciju. Pēdējos gados kopējais neto apgrozījums ir saglabājies virs 700 miljoniem eiro gadā, taču rentabilitātes rādītāji kopš 2010. gada ir tikai kritušies. Labākā situācijā atrodas uzņēmumi ar lielāku pakalpojumu diversifikāciju – viens biznesa virziens nereti subsidē citus. Visbeidzot, arī mežizstrādē nav sveša visas Latvijas kopējā sāpe – ēnu ekonomika.

Šobrīd Latvijā ir 150 hārvesteri un 280 forvarderi. Līdz krīzei uzņēmēji galvenokārt iegādājās jaunu tehniku, bet pēdējā laikā priekšroka tiek dota lietotai. Kopējā tendence nav iepriecinoša – kā atzīst LNMA izpilddirektors Artūrs Bukonts, uzņēmumi aizvien biežāk iegādājas par pieciem gadiem vecāku mežtehniku. Tā galvenokārt tiek meklēta Skandināvijas valstīs, kur arī tik vecu forvarderu stāvoklis nereti raksturojams kā «mazlietots». Nonākot Latvijā, šī tehnika gan tiek lietota nepārtraukti, un garās darbastundas, kā arī salīdzinoši atšķirīgie darba apstākļi ātri dara savu. Līdz ar to mežtehnikas stāvoklis tuvākajos gados varētu sagādāt galvassāpes virknei mežizstrādātāju. Saistībā ar kokvedējiem situācija ir mazliet labāka. Turklāt aizvien vairāk pakalpojumu sniedzēju izlemj iegādāties kokvedējus ar riepu spiediena kontroles sistēmu (CTI) vai vismaz interesējas par tādu iespēju. Šobrīd pat tiek diskutēts par jaunas papildu ceļazīmes izveidi, līdzīgi kā tas ir Skandināvijā, kas ļautu pavasaros un rudeņos slēgtajos ceļu posmos pārvietoties kokvedējiem, kas aprīkoti ar CTI. Skandināvijas valstu pieredze liecina, ka, ar šādu sistēmu aprīkojot aptuveni 20% visu kokvedēju, ir pietiekami, lai varētu izvest apaļkokus no grūti pieejamām cirsmām.

Artūrs Bukonts skaidro, ka tehniskā parka novecošana ir tikai viens no iemesliem. Darba tirgū pastāv liels profesionālu meža mašīnu operatoru, kā arī kokvedēju vadītāju deficīts. To pašu var attiecināt uz kvalificētiem zāģeriem. Labākie darbinieki dodas strādāt uz Skandināvijas valstīm, kur viņiem nereti ir ne tikai labāks atalgojums, bet arī darba apstākļi. Visbeidzot, rentabilitāti spēcīgi ietekmē sīvā konkurence. LNMA izpilddirektors skaidro, ka straujākais mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju pieplūdums novērots pēc 2005. gada janvāra vētras un 2009. gadā, kad tika pieņemts lēmums palielināt mežizstrādes apjomu valsts mežos. Šāds apjomīgs tirgus dalībnieku pieplūdums nozari krietni sašūpojis, un, kaut gan pēc laika situācija nostabilizējusies, jo daļa uzņēmumu beiguši pastāvēt, joprojām pieejamās mežizstrādes jaudas Latvijas tirgū ir lielākas, nekā tās būtu nepieciešamas. Paralēli kadru trūkumam ikvienam nozares uzņēmumam galvassāpes sagādā arī bēdīgais Latvijas ceļu stāvoklis. Tiesa gan, ir cerība, ka tuvākajos gados situācija varētu nedaudz uzlaboties. Vasaras sākumā tika izveidota Autoceļu padome, un ir jūtams arī finansējuma pieaugums ceļu remontam. Tajā pašā laikā cita problēma joprojām saglabājas – salīdzinot ar Ziemeļvalstīm, Latvijas pieļaujamā ceļu kravnesība ir gaužām maza. Šobrīd Skandināvijas valstīs notiek pētījumi par iespējamo kokvedēju svara palielināšanu atsevišķos maršrutos pat līdz 100 tonnām. Diemžēl Latvijā par šādiem eksperimentiem pat runāt liedz tiltu stāvoklis – tie lielākoties būvēti padomju gados un nespētu izturēt kokvedēja svaru ar paaugstinātu pilno masu.

LNMA izpilddirektors pieļauj, ka nākotnē iespējamas divas nozares attīstības tendences. Pirmais – pakalpojumu sniedzēji tuvināsies skandināvu modelim un samazināsies tehnikas vienību skaits uzņēmumos. Tas nozīmētu arī mazāku darbinieku skaitu. Otrs virziens, uz ko uzņēmumi koncentrēsies, ir pakalpojumu diversifikācija.

 

Raksts: “Latvijas mežizstrādes problēmas”, Aigars Roga, skat. 20.10.2014

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Septembris/2014

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *