Panāk vienošanos par jaunajiem klimata un enerģētikas politikas mērķiem

Naktī uz 25.oktobri Briselē Eiropadomes sanāksmē valstu līderi panāca vienošanos par jauno klimata un enerģētikas politiku Eiropai turpmākajiem 15 gadiem. Klimata un enerģētikas politikas satvara 2020.-2030.gadam mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienības (ES) ekonomika un enerģētika kļūst konkurētspējīgāka, drošāka un ilgtspējīgāka. Pašlaik Eiropas Savienība sekmīgi virzās uz 2020.gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, tomēr, lai nodrošinātu garantijas investoriem un nodrošinātu koordinētu pieeju dalībvalstīs, ir nepieciešams integrēts politikas satvars līdz 2030.gadam. Panāktā vienošanās satur virkni mērķu, kas jāsasniedz līdz 2030.gadam: samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju par 40%, palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru vismaz līdz 27%, turpināt uzlabot energoefektivitāti un pilnveidot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

ES centieni ierobežot atkarību no fosiliem energoresursiem un samazināt CO2 emisijas sekmējis, ka biomasas tirgus pēdējos gados kļuvis par visātrāk attīstīto segmentu Eiropā. Kamēr vairums kokrūpnieku šajos gados cīnījās ar globālās finanšu krīzes sekām un patēriņa kritumu, bioenerģētikā katru gadu tika pārrakstīti jauni rekordi, ko apliecina statistikas dati. Tikai pēdējo septiņu gadu laikā kurināmo koksnes granulu patēriņš vairāk nekā trīskāršojies – no 4,6 miljoniem tonnu 2006.gadā līdz 16 miljoniem tonnu 2013.gadā. Šajā pašā laika posmā trīskāršojušies arī granulu ražošanas apjomi – no 3,5 miljoniem tonnu līdz 11,5 miljoniem tonnu -, savukārt imports palielinājās no mazāk kā 1 miljona līdz 6 miljoniem tonnu 2013.gadā. Ņemot vērā līdzšinējos granulu patēriņa pieauguma tempus enerģētikā, prognozēts, ka līdz 2020.gadam koksnes granulu patēriņš Eiropā sasniegs 50 – 80 miljonus tonnu gadā. Taču arī šajā virzienā ir dilemma – cenšoties mazināt atkarību no fosilā kurināmā, tiek palielināta atkarība no importētā biomasas kurināmā. Respektīvi, augsto ražošanas izmaksu dēļ Eiropā, lielos apjomos industriālās kvalitātes granulas sākts importēt no Ziemeļamerikas, kur šīs izmaksas ir krietni mazākas. Rezultātā ASV un Kanādas ražotāju produkcijas īpatsvars Eiropas granulu tirgū palielinājies no 28% 2011.gadā līdz 37% 2012.gadā un 42% 2013.gadā. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos no ASV vien ES valstu tirgū ievesti 2,1 miljons tonnu granulu, kas ir par 25% vairāk nekā 2013.gada attiecīgajā laika periodā.

Paredzams, ka jaunā ES klimata un enerģētikas politika, saskaņā ar ko atjaunojamo energoresursu patēriņš jāpalielina līdz vismaz 27%, tikai nostiprinās koksnes granulu kurināmā pozīcijas enerģētikas sektorā. Un tā kā ES valstis nespēs segt pieaugošo iekšējā tirgus pieprasījumu, kas, sagaidāms, pieaugs 4 – 6 reizes, šajā tirgus segmentā atkarība no importa (sevišķi no ASV) tikai pieaugs. Jau šobrīd, balstoties uz pieejamo informāciju par topošajām granulu rūpnīcām ASV, izskan prognozes, ka līdz 2015.gadam vairāk kā pusi no visa Eiropā importētā granulu apjoma veidos ASV ražotā produkcija, kas ir teju 25% no kopējā patēriņa.

 

Raksts: “Comment: New EU energy deal to make Europe dependent on wood pellet imports”, Razvan Samoilescu, publ. 24.10.2014

Avots: http://bois.fordaq.com/fordaq/news/EU_energy_deal_wood_pellets_38991.html

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *