Selekcionēti stādi ražo vairāk un ļauj ražu iegūt ātrāk

Stādot selekcionētus koku stādus, var iegūt par 15-25% lielāku koksnes krāju un vajadzīgs īsāks laiks, lai tie sasniegtu ciršanas izmēru. To apliecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava meža selekcijas iegūtie rezultāti. Selekcionētus koku stādus Latvijā lielākoties stāda valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži. Privāto mežu apsaimniekotāji šajā jomā būtiski atpaliek.

«Mūsdienās mežsaimniecībā īpaša nozīme ir prasmei izveidot un kopt ne tikai ražīgas, bet arī veselīgas un vitālas mežaudzes, kas spēj pielāgoties un pretoties klimata pārmaiņu izaicinājumiem, tostarp meža slimību un kaitēkļu ietekmei. Izmantojot selekcionētus koku stādus, uzņēmums ne tikai palielina apsaimniekotā meža vērtību, bet arī uzlabo tā veselību un samazina riskus, nodrošinot augošus ieņēmumus uzņēmumam un tā īpašniekam – valstij,» skaidro a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. No kokrūpniecības un visas tautsaimniecības viedokļa selekcionēto stādu izmantošana nākotnē dos vairāk koksnes, turklāt ar labāku kvalitāti – šie koki izaugs taisnāki, būs mazāk zaru. Lai nepazaudētu meža selekcijas iestrādes un turpinātu investēt mežaudžu ražībā un dzīvotspējā, Latvijas valsts meži sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava ir izstrādājuši un īsteno īpašu ilglaicīgu meža selekcijas programmu, kas ir viena no ievērojamākajām investīcijām nākotnes mežā.

«Prasme stādīt un kopt mežus Latvijā ir attīstījusies jau gandrīz 300 gadu. Iepriekšējās mežkopju paaudzes gadu no gada papildināja zināšanas un pieredzi, kā pēc kailcirtēm izveidot ražīgus un vērtīgus mežus, kas šodien ir Latvijas tautsaimniecības pamats. Izmantojot šo zināšanu bagāžu un mūsu mežzinātnieku uzlabotos vietējo koku sugu stādus, varam būt droši, ka saviem bērniem un mazbērniem nodosim vēl labākus mežus, nekā tos saņēmām no iepriekšējām paaudzēm,» savu nostāju pauž R. Strīpnieks. Faktiski tikai tagad var sākt novērtēt tā dēvētās otrās kārtas konkrēto koku plantāciju atdevi, kas tika veidotas pagājušā gadsimta 80. gados.

«Pašlaik meža selekcionāri Latvijā strādā pie nākamās kārtas plantāciju izveides,» stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava meža selekcijas pētnieks Mārtiņš Zeps. Selekcijas principa pamatā ir krustot labāko (ar taisniem stumbriem, veselu) koku ģimeņu sēklas, lai iegūtu vēl labākus.

To, ka mežsaimnieki novērtē un izmanto selekcionāru darbu, atzīst arī viens no Latvijas lielākajiem privāto mežu apsaimniekotājiem SIA Bervig Skog valdes loceklis Lars Georgs Hedlungs. Viņš atzīst, ka uzņēmums ir ieinteresēts stādīt augstvērtīgu, selekcionētu materiālu, kas mežaudzi ļauj izaudzēt ātrāk, nezaudējot koksnes krājas apjomus. «Zinātniski ir pierādīts, ka selekcionēti koku stādi ir auglīgāki vismaz par 15%. Tā ir laba iespēja mežsaimniekiem iegūt ražu no šādām mežaudzēm ātrāk, savukārt kokrūpniekiem – iegūt kvalitatīvu izejvielu izstrādājumu ražošanai,» selekcijas nozīmi skaidro L. G. Hedlungs. Viņš atzīst, ka selekcionētais stādāmais materiāls gan ir dārgāks, tomēr šī investīcija atmaksājas.

 

Raksts: “Selekcionēti stādi ražo vairāk un ļauj ražu iegūt ātrāk”, Māris Ķirsons, Dienas Bizness, publ. 04.11.2014

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 195 (4829)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *