Hibrīdapses koksnes pārstrādes eksperimentā īpatnības nekonstatē

Apses hibrīdu pārstrādes eksperimentā nekonstatē šīs koksnes apstrādes īpatnības, arī izstrādājumi neatšķiras no parastās apses darinājumiem Tāds ir secinājums, ko pēc dažu apses hibrīdu baļķu pārstrādes pauduši trīs Latvijā lielākie apses izstrādājumu ražotāji – SIA 4 Plus, SIA Ošukalns un SIA Ozoli AZ. Baļķi pārstrādei atvesti no apšu hibrīdu ģimeņu izmēģinājuma eksperimenta Meža pētīšanas stacijā Jaunkalsnavā. Eksperimentā vidējais koku augstums bija 29,5 m un caurmērs 32 cm (salīdzinājumam – parastās apses vidējais augstums ir 27 m un caurmērs – 26,5 cm). Pakāpeniska hibrīdapses baļķu ieplūšana tirgū varētu notikt pēc 15 – 20 gadiem, savukārt dedzināmās koksnes segmentā – vēl ātrāk.

“Zāģējām, ēvelējām, līmējām kā parastu apses izstrādājumu, bet īpašu atšķirību nekonstatējām,” raksturo SIA Ozoli AZ valdes loceklis Andis Zariņš. Līdzīgs viedoklis ir arī SIA 4 Plus valdes loceklim Askoldam Zelmenim. Viņš atzīst, ka, pārstrādājot tikai dažus baļķus, ir grūti spriest, tas ir bijis sava veida tests. “Jā, daļa hibrīdapses baļķu pārstrādes procesā pazuda kopējā apses plūsmā, un tas nozīmē, ka tie ne ar ko neatšķīrās no parastās apses,” pozitīvo aspektu min A.Zelmenis. Būtiskas atšķirības nav manītas arī pārstrādes procesā un gatavos izstrādājumos. “Ja ātrāk augot kokam ir tas pats koksnes blīvums un tās pašas fizikāli mehāniskās, kā arī ķīmiskās īpašības, tad diez vai šo izstrādājumu pircējiem Latvijā vai ārzemēs būs īpaši jautājumi,” apgalvo A.Zariņš.

To, ka hibrīdapses aug ātri, apliecina LVMI Silava izmēģinājuma stādījumu rezultāti bijušajās lauksaimniecības zemēs, kur 15 gadus vecas hibrīdapses vidējais caurmērs ir 19 cm, iespaidīgākās – 27 cm, bet augstums – 19,5-23 m. Vidējā potenciālā krāja, eksperimenta platību attiecinot uz vienu hektāru, 15 gadu vecumā ir 230 m3, kas rūpnieciskās plantācijās, pēc mežzinātnes institūta meža selekcijas pētnieka Mārtiņa Zepa teiktā, varētu būt lielāka. Apšu hibrīdu īscirtmeta plantācijas ir viena no alternatīvām bijušo lauksaimniecības zemju apmežošanai. To audzēšanas mērķis var būt zāģbaļķi, papīrmalka un enerģētiskā koksne. Audzēšanas mērķi vēlams noteikt pirms plantācijas ierīkošanas un balstīt uz ekonomiskiem aprēķiniem. Atbilstoši audzēšanas mērķim jāizvēlas sākotnējais koku skaits, pareiza augsnes sagatavošana un plānotie plantācijas aizsardzības un kopšanas pasākumi. Zāģbaļķu plantācijā koku skaits svārstās no 500 līdz 800 gab./ha ar rotācijas laiku 20 – 30 gadi. Potenciāli iegūstamās koksnes apjoms ir ap 300 – 450 m3/ha, savukārt papīrmalkas plantācijā – 900 – 1600 gab./ha ar 15 – 20 gadu rotācijas laiku, iegūstamās koksnes daudzums – 250 – 300 m3/ha, bet enerģētiskās koksnes plantācijā – līdz 2500 gab./ha ar 10 gadu rotācijas laiku, iegūstamās koksnes apjoms – 150 – 200 m3/ha.

 

Raksts: “Eksperiments bez pārsteigumiem”, Māris Ķirsons, Dienas Bizness, publ. 04.11.2014

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 195 (4829)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *