Ukrainas krīzes ietekmē pieaugusi Latvijas meža nozares loma

Aplūkojot meža nozares potenciālu un Latvijas ekonomisko neatkarību, 12.novembrī ekspertu diskusijā Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē, Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss, DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš un citi eksperti atzīmēja nozares augsto potenciālu. Diskusijā eksperti atzīmēja meža nozares lomu šī brīža sociālekonomiskajā situācijā Krievijas-Ukrainas attiecību kontekstā, kā arī jomas pienesumu tieši reģionu attīstībā, tajā skaitā Jelgavā un Zemgalē.

Diskusijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmēja: “Daudzas Latvijas eksportējošās nozares ir atkarīgas no situācijas austrumos un no tā, kā risinās situācija Ukrainā un Krievijā. Tikko kā ir riski šajos reģionos, tā arī mūsu uzņēmumi izjūt sekas – arī LTRK biedru vidū ir uzņēmumi, kam eksporta kritums ir pat 40%. Savukārt meža nozarei šī situācija ir daudz labāka – tā ir salīdzinoši neatkarīga no tā, kas notiek Krievijas tirgus kontekstā, jo uz šiem tirgiem eksports ir pavisam minimāls un teju pat nejūtams. Lielāko pienesumu sniedz meža nozares eksports tieši uz citiem Eiropas un pasaules reģioniem, tāpēc meža nozare viennozīmīgi ir mūsu Latvijas stabilitātes pamats, kas ir jāattīsta vairāk, izmantojot nozares resursus.”

Uzrunās Latvijas mežu nozares eksperti atzīmēja, ka tās bāze ir labā līmenī un no tās ir iespējams izstrādāt vēl vairāk vērtīga materiāla, nekā tas tiek darīts pašlaik, lai tas Latvijas ekonomikai sniegtu lielāku pienesumu un pievienoto vērtību. “Meža statistiskās inventarizācijas dati rāda, ka ikgadējais koksnes krājas pieaugums Latvijā ir 25 miljoni kubikmetru, bet mēs no tā izstrādājam stipri mazāk, tāpēc kopējā koksnes krāja pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi par 20 miljoniem kubikmetriem. Ja pašlaik tiek izstrādāti apmēram 12 miljoni kubikmetru, ciršanas apjomus būtu iespējams palielināt līdz 16 līdz 17 miljoniem kubikmetru gadā,” skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis.

DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja: “Ir skaidrs, ka meža nozari nākotnē gaida attīstība un izaugsme – meža nozares apjomi ekonomikā pieaugs un nozare būs produktīvāka, taču kopējā ekonomikas kontekstā tās apjoms nedaudz samazināsies attiecībā pret citām nozarēm. Tai pat laikā Latvijā meža nozares loma nav noliedzama, īpaši reģionos, piemēram, Vidzemē un Zemgalē lauksaimniecība un mežsaimniecība kopumā veido apmēram 14% no visa šo reģionu ekonomikas apjoma. Tāpat mežsaimniecībai ir ārkārtīgi būtiska loma, ja vērtējam pievienotās vērtības radīšanu kopējai valsts ekonomikai – ja Eiropā tas ir apmēram 0,1% līdz 0,4% no visa apjoma un pat mežu lielvalstī Somijā šis apjoms ir 1,8%, tad Latvijā tie ir jau 3,3%.”

Kā diskusijā atzīmēja eksperti, Latvijas meža nozare bieži cīnās ar sabiedrībā valdošajiem stereotipiem un aizspriedumiem. Piemēram, pateicoties ilgtspējīgai politikai krīzes gados, meža nozarei bija liela loma Latvijas tautsaimniecībā. Lai krīze Latvijas ekonomikā nebūtu tik dziļa, sabalansētos apjomos tika izmantoti “Latvijas valsts mežu” resursi, lai izstrādātu Latvijas mežus, kāpinātu mūsu eksportu un palīdzētu tautsaimniecībai pārdzīvot krīzi. No tā cieta meža nozares reputācija, sakņojot sabiedrībā uzskatus par pārāk intensīvu mežizstrādi, taču tai pat laikā tas mums ir devis iespēju pilnveidoties un nonākt uz tā attīstības ceļa, kur Latvija atrodas pašlaik.

 

Raksts: “Ukrainas krīzes ietekmē pieaugusi Latvijas meža nozares loma”, Inga Bite, “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”, publ. 12.11.2014

Avots: http://www.db.lv/razosana/eksperti-ukrainas-krizes-ietekme-pieaugusi-latvijas-meza-nozares-loma-423136

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *