Latvijas Avīze: Meža zinātniekiem stipras pozīcijas

“Ja iepriekšējā gadsimtā mežsaimnieki Latvijā būtu varējuši izmantot tās zināšanas, kādas tiek piedāvātas šodien, meža nozares vērtība būtu miljoniem eiro lielāka,” uzskata LVMI (Latvijas Valsts mežzinātnes institūta) “Silava” direktors Jurģis Jansons.

“Institūts strādā dažādos virzienos. Tradicionāli nozīmīga darbības joma ir meža selekcija. Katru gadu Latvijā iestāda ap 8000 ha jauno mežu, kas izaudzēti no mūsu zinātnieku atlasīta un uzlabota sēklu materiāla. Tiek ievākta raža no otrās pakāpes priežu sēklu plantācijām un veidotas trešās pakāpes plantācijas. Mēs apzinām, cik vērtīgi ir bioenerģijas resursi, kurus varētu iegūt, kopjot dažādu veidu meža un infrastruktūras objektus, kā arī izmantojot celmus un zarus. Pētām, kā bioenerģijas resursu ieguve iespaidotu meža vidi un nākotnes kokaudzes. Kopš 2014. gada mūsu institūta pārziņā ir nacionālais meža monitorings, kas saistīts arī ar slimību, kaitēkļu un medījamo dzīvnieku bojājumu risku apzināšanu. Ceturtā daļa egļu Latvijā ir inficētas ar sakņu trupi. Savulaik Latvijā bija savdabīga iniciatīva bioloģiskās daudzveidības palielināšanai ar likuma spēku prasīt mežā saglabāt resno dimensiju vēju gāztās egles. Mēs pierādījām, kā šīs svaigi gāztās egles strādā kā trupes inkubators un ka patiesībā tās obligāti no meža jāizvāc. Mūsu zinātnieki turpina izstrādāt jaunus celmu apstrādes bioloģiskos preparātus, kas šo trupi ierobežo. Sadarbojoties mūsu institūta zoologiem un ģenētiķiem, strauji attīstās kompetence medījamo savvaļas zīdītāju faunas izpētē, iesaistot šajā darbā arī Daugavpils Universitāti. Ar saviem pētījumiem palīdzam stiprināt Latvijas pozīciju Eiropā mežu meliorācijas jomā. Mežu meliorācija ir elegants veids, kā vairot mežu bagātību. Meža hidrotehniskajā meliorācijā mēs iesakām seklo grāvju sistēmas, ūdens pa tiem neplūst aumaļām, kā pa upēm. Grāvis rada nemanāmu ūdens kustību koku sakņu zonā, tādējādi tām piekļūst skābeklis. Grāvis ūdens daudzumu mežā nesamazina. Pēdējos gados aktualizējušies pētījumi par meža mēslošanu šā vārda pozitīvajā izpratnē, ievadot meža ekosistēmā kokiem trūkstošos barības elementus, kā arī izmantojot koksnes pelnus. Institūta zinātnieki veic aprēķinus par to, cik lielā mērā jauni meži – tieši strauji augoši koki – izdala skābekli un piesaista siltumnīcefektu izraisošās gāzes. Šī argumentācija var būt izšķiroša, lai meža īpašnieki par jaunaudžu kopšanu varētu saņemt Eiropas naudu.”

Ko vēsta meža resursu monitorings? “Krāja Latvijas mežos palielinās, un ne tikai kopā mežos, bet arī ekspluatācijas fondā. Katrā piecu gadu ciklā mēs pārmērām milzīgu skaitu parauglaukumu. Ikgadējais koksnes pieaugums Latvijā ir ap 27 miljoniem m3 gadā, dabiskais atmirums – 7,5 miljoni, nocērtam tuvu 15 miljoniem. Oficiālie skaitļi par ciršanas apjomu ir nedaudz mazāki, taču to izskaidrot nav mūsu uzdevums. Iespējams, ka šo starpību sastāda neuzskaitītā koksne, tie desmit m3, ko meža īpašnieks katru gadu var nocirst bez apliecinājuma.”

 

Raksts: “Meža zinātniekiem stipras pozīcijas”, Anita Jaunbelzere, Latvijas Avīze, publ. 24.11.2014

Avots: http://www.la.lv/izdevumi/la/2014/11/24/11

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *