Latvijas Finieris turpina attīstību

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums AS «Latvijas Finieris» šogad spēris kārtējo nozīmīgo attīstības soli. Šoreiz tas bijis gana plats – izejot ārpus Baltijas valstu reģiona, iegādāta jauna saplākšņa ražošanas rūpnīca Somijā. Taču investīciju programma, kura tuvāko gadu laikā mērāma vairākos simtos miljonu eiro, ar to nebeidzas – nākamgad tiks uzsākta jaunas finiera ražotnes būvniecība Kurzemē, kā arī izveidots jauns saplākšņa impregnēšanas cehs. Par šiem un citiem jaunumiem saruna ar «Latvijas Finiera» valdes priekšsēdētāju, Ražošanas koordinācijas sektora vadītāju JĀNI CIEMU.

 

Vasaras sākumā Latvijas Finiera meitasuzņēmums Riga Wood Finland iegādājās bērza saplākšņa ražotni Somijā. Vai ražošanas ekspansija ārpus Baltijas valstīm jau sen ietilpa Latvijas Finiera plānos?

Mēs bijām definējuši, ka uzņēmuma attīstību veicam Baltijas jūras valstu reģionā. Konkrēti Somijā pirmais piedāvājums parādījās pirms diviem trim gadiem. Toreiz mēs to izvērtējām un atzinām par nelietderīgu attīstībai, taču šā gada sākumā parādījās priekšlikums atgriezties pie šī jautājuma. Somijā ir saplākšņa ražošanas tradīcijas ar ļoti labu vēsturi, tāpēc secinājām – kāpēc gan nepamēģināt?

 

Kas bija mainījies šo pāris gadu laikā?

Pirms tam šaubu pamats bija ražošanas apjoms, kas nepārprotami bija zem kritiskā minimuma, lai uzņēmums būtu rentabls. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ražotne nonāca līdz bankrotam. Tomēr, rūpīgāk izvērtējot iepriekšējo gadu darbību, sapratām, ka šāds uzņēmums kā maza struktūrvienība liela koncerna ietvaros var eksistēt, ja veic tikai ražošanas un tās administrēšanas funkciju. Pārējos darbus – gan tirgus un produktu attīstību, gan pārdošanuun sagādes jautājumus – mēs veicam centralizēti no Rīgas, turklāt vidējā termiņā investīciju atdevi neprasām.

 

Kādā stāvoklī ir rūpnīca – tai nav nepieciešamas investīcijas tehnoloģiju nomaiņā?

Pašas modernākās tehnoloģijas tur nav, jo būtiskas investīcijas pēdējo gadu laikā nav veiktas. Taču iekārtas un apkārtējā infrastruktūra ir labā tehniskā darba kārtībā un atbilst ražotā produkta kvalitātes nodrošināšanai; uz tām strādā apmācīti profesionāļi. Iegādes darījumu noslēdzām jūnija sākumā. Tagad nostrādāti pirmie mēneši, bet vēl neesam sasnieguši plānoto jaudu, jo, pārņemot uzņēmumu, tas nebija nokomplektēts ar visām maiņām. Bet mums ir plāns gada beigās vai nākamā gada sākumā sākt strādāt trīs maiņu režīmā, pārstrādājot 60 000 apaļkoku gadā. Pie tāda ražošanas apjoma struktūrvienībai 2015. gadā ir izvirzīts uzdevums pierādīt sevi kā rentablu, zaudējumus nenesošu uzņēmumu.

 

Nākamajā gadā jūs plānojat sākt jaunas finiera rūpnīcas būvniecību arī Latvijā – Kurzemē. Šis lēmums arī ir saistīts ar resursu pieejamību?

Ne tik daudz. Mums līdz šim saplākšņa ražošana bija koncentrēta Latvijā, kur izmantojam resursus arī no Lietuvas Likmeres un Igaunijas Kohilas finiera ražotnēm. Taču ir pieņemts lēmums Kohilas rūpnīcu attīstīt un līdz 2017. gadam pārveidot par saplākšņa ražotni. Līdz ar to finiera piegādes no Igaunijas vai nu samazināsies, vai vispār apstāsies. Lai to kompensētu, ir vajadzīga vēl viena ražotne. Protams, mēs varētu palielināt ražošanas apjomu kādā no Rīgas rūpnīcām, tomēr koncentrēt apaļkoku plūsmu uz vienu vietu nav lietderīgi. Tāpat kā Somijā, arī pie mums meža īpašnieki ir ieinteresēti koksni piegādāt pēc iespējas tuvāk. Loģistika ir izaicinājums visai Latvijas kokrūpniecībai kopumā. Šis tehnoloģiskais posms ir dārgs, un transportēšanas attālumi rūpīgi jāizvērtē, lai konkurētu apaļkoku tirgū. Kurzemē bērza koksne šobrīd ir pietiekamā daudzumā, kas apmierina gan vietējos ražotājus, gan ļauj attīstīties resno dimensiju apaļkoku eksportam. Mēs veidosim konkurenci tieši ar šo eksporta daļu, lai kopā ar pārējiem pārstrādātājiem nodrošinātu, ka Latvijas koks paliek Latvijā.

 

Pirms mirkļa jūs pieminējāt bērza apaļkoku eksportu. Gada sākumā no Ķīnas bija īpaši izteikta interese par bērza finierklučiem – kā tas ietekmēja Latvijas Finiera resursu pieejamību?

Jā, mums bija mazāki apaļkoku krājumi nekā parasti, taču negribētu apgalvot, ka tā bija tikai eksporta ietekme – gada sākums bija netipisks ar ļoti siltu ziemu, kas ietekmēja mežizstrādi. Kaut gan šogad eksporta apjoms tiešām bija nedaudz lielāks nekā ierasts. Taču mēs uzskatām, ka tās nav ilgtermiņa aktivitātes. Gribu uzsvērt, ka ar mežu īpašniekiem mēs strādājam jau četrās valstīs, un resursus sabalansēt šobrīd kļuvis vieglāk nekā pirms pieciem vai desmit gadiem. No kopējā mūsu pārstrādātā apjoma Latvijas koksne veido 60%, un, visticamāk, nākotnē šis īpatsvars samazināsies. Katrā valstī ir nedaudz citādāki klimatiskie apstākļi un arī valsts mežu pārvaldes sistēmas atšķiras. Kā pozitīvu piemēru varu minēt Latviju un Igauniju, kur valsts mežu apsaimniekotāju un koksnes pārstrādātāju līgumiskās attiecības ir balstītas uz ilgtermiņa sadarbību.

 

Viena lieta ir apaļkoku resursi kā tādi, cita lieta – kvalitatīvi resursi. Piemēram, A klases priedes zāģbaļķus uzņēmumiem nopirkt kļūst aizvien grūtāk. Kā ir ar bērzu?

Ja mēs uzskatām, ka tautsaimniecībā jāražo produkti ar aizvien augstāku pievienoto vērtību, to var izdarīt no kvalitatīva apaļkoka. Ja ir ļoti daudz ražotāju, kas pārstrādā kvalitatīvo koksni, rodas konkurences cīņa. Taču attiecībā uz kvalitāti uzskatu, ka nav labākas vai sliktākas. Iepērkot apaļkoku, mēs to šķirojam, arī izdalot tā saukto neatbilstošo sortimentu. Laika gaitā tā īpatsvars nav mainījies. Toties mēs pēdējos gadus esam mērķtiecīgi investējuši savās tehnoloģijās, lai mūsu prasības mainītos, un šobrīd Latvijas Finieris pārstrādā to, ko iepriekš nevarēja. Kādreiz mežsaimniecībā uzskatīja, ka bērza finierkluči veido 15-25% no krājas, bet šodien mēs ar lielajiem partneriem, izstrādājot mežu, sasniedzam pat 40% un vairāk, jo finiera lobīšana tiek veikta no aizvien tievāka apaļkoka, pat 15 cm diametrā. Arī šāds koks atbilst mūsu izvirzītajām kvalitātes prasībām, un neviens nevar pateikt, ka tas ir sliktāks.

 

Paskatoties uz inovāciju līderu Top 10 Latvijā, tajā ir tikai viens kokapstrādes uzņēmums – Latvijas Finieris. Kādi šobrīd ir aktuālie pētījumu virzieni, kas tiek īstenoti kopā ar zinātniekiem?

Latvijas Finieris ir aktīvs Meža nozares kompetences centra dalībnieks, un mums ir vairākas produktu attīstības programmas. Viena no tām – bērza saplākšņa īpašību pilnveidošana. Kā jebkura koksne, arī bērzs deg, turklāt tā bioloģiskā noturība ir diezgan vāja. Koksnes sabrukšanas rezultātā izdalās CO2, taču mēs gribam, lai ogleklis mūsu saplāksnī būtu deponēts pēc iespējas ilgāk. Sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūtu (KĶI) un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu (MeKA) mēs veicam dažādus eksperimentus, lai pilnveidotu bērza saplākšņa īpašības. Otrs pētījumu bloks ir kompozītmateriāli. Tur sadarbības līderis ir Rīgas Tehniskā universitāte, kur pētām iespējamos savienojumus ar polimēriem, kā arī saplākšņa kompozītmateriālu īpašības, kas saistītas ar skaņas caurlaidību, triecienizturību un noturību pret vibrācijām. Ejam arī 3D virzienā, veidojot konstruktīvos sendviča tipa paneļus, kuros saplāksnis paņemtu uz sevi nesošās slodzes, tai pašā laikā atstājot vietu pildījumam, kas veiktu skaņas izolācijas, elektromagnētisko viļņu absorbcijas un citas funkcijas. Trešais pētījumu bloks saistīts ar šķiedru materiāliem, jo, pārstrādājot bērza finierklučus, trešdaļa koksnes nonāk plātnēs, bet pārējo atgriezumu veidā mēs atdodam tālākai pārstrādei sadarbības partneriem, kas pārvērš to kokskaidu plātnēs, MDF, granulās vai papīrā. Taču bērza koksnes šķiedras izmantošanas veidu ir bezgala daudz, un kopā ar KĶI meklējam jaunas iespējas.

 

Pirmajā pusgadā Latvijas Finiera apgrozījums un eksporta vērtība pieauga attiecīgi par četriem un diviem procentiem. Vai arī turpmāk tiek prognozēts līdzīgs attīstības temps?

Pirmajā pusgadā izdevās sasniegt labāku produktu grozu, vairāk pārdodot tālākas apstrādes produktus ar attiecīgi augstāku cenu. Tajā pašā laikā, radot individuālākus, konkrētam klientam paredzētus produktus, lielāks ir atgriezumu īpatsvars, tāpēc saražotās produkcijas apjoms kubatūras ziņā bija par 3% mazāks, nekā plānots. Tomēr pirmā pusgada pieaugums bija virs budžetētā līmeņa. Kamēr vēl nav īstenota būtiska mūsu investīciju programma, mēs plānojam ļoti mērenu izaugsmi pret iepriekšējo periodu, 2-3% robežās. Pēc pieredzes gan gribētu teikt, ka pirmā pusgada rezultāti vēl neļauj spriest par to, kāds būs gads kopumā, jo otrais pusgads parasti ir ar piezemētākiem rādītājiem, kas saistīts ar atvaļinājuma periodu jūlijā, augustā un decembrī. Pašreizējā prognoze ir tāda, ka kopējie gada rezultāti varētu būt aptuveni ar tādu pašu 4-6% pieaugumu, kā bija pērn pret 2012. gadu.

 

Noslēgumā – kādu jūs redzat Latvijas Finiera attīstību ilgākā termiņā?

Latvijas Finiera tirdzniecības uzņēmumi ir daudzās Eiropas un pasaules valstīs, līdz ar to planētu Zeme vairāk vai mazāk mēs jau esam aptvēruši. Kas attiecas uz ražošanu, šobrīd ir svarīgi to nostiprināt un attīstīt Baltijas jūras reģiona valstīs. Pirms kāda laika mēs vēl runājām, ka izaugsme varētu būt limitēta, bet šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka izaugsme joprojām ir iespējama. Ja kādreiz uzņēmuma attīstības vīzijā rakstījām, ka gribam kļūt par vadošo produktu attīstītāju un ražotāju, tagad mēs vārdu «kļūt» mainām pret vārdu «būt». Tā kā uzskatām, ka darba algas pieaugums būs pietiekami straujš – mēs paši plānojam apmēram 9% gadā -, visa Latvijas Finiera investīciju programma pamatā ir vērsta uz darba efektivitātes un darba ražīguma celšanu. Mēs esam izstrādājuši vairāk nekā 200 miljonu eiro investīciju

paketi, kam gan nav definēts gala realizācijas termiņš, taču tas noteikti būs šajā sešu gadu plānošanas periodā. Ja būtu vēl stabilāka apkārtējā vide, šīs investīcijas droši vien varētu palielināt un paātrināt, jo galu galā ekonomika Latvijā jāattīsta, un viens no pamata attīstības mērķiem ir labi apmaksātas darbavietas. Tajā pašā laikā, jo lielākas kļūst algas, jo grūtāk konkurēt darba tirgū ar uzņēmumiem, kas nemaksā nodokļus. Līdz ar to viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem visai Latvijas sabiedrībai kopumā būs veidot izpratni par to, ka solidāra nodokļu nomaksa ir absolūta nepieciešamība vienotas un līdzsvaroti attīstītas sabiedrības pamatā.

 

Pilna intervija lasāma žurnālā “Baltijas Koks”, Nr.10 (170) 2014

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *