Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk

Energoresursu taupīšana, pēc iespējas videi draudzīgāki būvmateriāli, ēkas ar maksimāli zemu enerģijas patēriņu un labvēlīgu mikroklimatu – tas viss ir reāli iespējams un kļūst arvien pieprasītāks būvniecības tirgū. Arī uzņēmums “Ekohaus Latvija” jau vairākus gadus specializējas tieši zema energopatēriņa ēku būvniecībā un piedāvā energoefektīvus būvniecības risinājumus.

Tā dēvētā “pasīvā” jeb zemas enerģijas patēriņa māja atšķiras ar kompaktu formu un teicamu siltumizolāciju, lai pasīvi izmantotu saules enerģiju, tai jābūt ar pareizu orientāciju pret debess pusēm un lielākie logi jāvērš pret dienvidiem, jāizmanto trīskāršs stiklojums un papildus izolēti logu rāmji, ēkas norobežojošām konstrukcijām jābūt pietiekami hermētiskām. Viena no svarīgākajām sistēmām šīs ēkas uzbūvē ir vēdināšanas sistēma ar siltuma atgūšanu. Karstā ūdens sagatavošanai jālieto atjaunojami energoresursi, izmantojot saules kolektorus vai siltumsūkni. Ikdienas lietošanā jāizvēlas mājsaimniecības ierīces ar zemu enerģijas patēriņu. Rezultātā pasīvo māju iespējams apsildīt ar vēdināšanas sistēmas piegādāto svaigo gaisu, to nedaudz piesildot, ja apkures maksimālā slodze nav augstāka par 10 W/m2. Turklāt arī visu telpā esošo virsmu temperatūras pasīvajā mājā ir tuvas telpu gaisa temperatūrai – tas nozīmē, nav jābaidās no aukstuma, ko varētu „izstarot” ārsienas un logi. Šobrīd Latvijā tradicionālās privātmājas vidēji patērē 100-150 kWh/m² siltumenerģijas gadā, bet zemas enerģijas patēriņa mājās šis apjoms samazinās līdz 20-25 kWh/m².

Lielākoties sabiedrībā valda uzskats, ka pasīvā māja ir kaut kas ļoti dārgs un ļoti ekoloģisks, kas nozīmē izmantot tikai īpaši sagatavotus būvmateriālus un speciālas tehnoloģijas, kā arī daudz dažādas elektronikas. Protams, uzsākot pasīvās mājas projektu no nulles, vislabāk ir pieturēties pie visiem izstrādātajiem pasīvo māju principiem, taču tos var ieviest praktiski jebkurā celtnē, protams, izvērtējot ieguldījumu efektivitāti. Turpretī attiecībā uz elektroniskajām tehnoloģijām, pasīvajā mājā tās nav nepieciešamas – ēkai jāspēj „darboties” bez sarežģītām vadības sistēmām. Ja ēka ir pareizi nosiltināta un tai ir izbūvēta piespiedu ventilācijas sistēma, kas vienlaikus gan nodrošina gaisa apmaiņu, gan silda telpu, zūd vajadzība pēc pamatapkures sistēmas. Atliek tikai domāt, kā iegūt karsto ūdeni.

Pasīvo ēku būvniecība visvairāk attīstīta Vācijā, Zviedrijā, Austrijā un Dānijā. Piemēram, Austrijā ir pašvaldības, kuras iepērk tikai pasīvajam standartam atbilstošu būvniecību. Šāda tipa ēku būvniecībā ļoti jāņem vērā vietējie klimatiskie apstākļi. Pat Latvijas robežās atšķirsies, piemēram, māja Alūksnē un māja Liepājā. Uz ziemeļiem esošajai siltumizolācijas slānis vien būs par vismaz 10cm biezāks nekā mājai, kas atrodas maigāka klimata zonā. Pasaulē atzīts dabīgs siltumizolācijas materiāls, ko izmanto gan tradicionālajā būvniecībā, gan pasīvo ēku celtniecībā ir ekovate.

 

Raksts: “Videi draudzīgas, zema enerģijas patēriņa mājas izvēlas arvien biežāk”, Building.lv sadarbībā ar SIA Ekohaus Latvija, publ. 22.11.2014

Avots: www.building.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *