Industriālo celmu pārstrādi kurināmajās šķeldās atzīst par dzīvotspējīgu

Celmu raušana un drupināšana kurināmo šķeldu iegūšanai Latvijā līdz šim bijis daudz apspriests un teorētiski pētīts, taču praktiski tā arī līdz galam neīstenots biznesa projekts. Nākotnē, iespējams, situācija mainīsies. SIA Vīgranti, kas ar biomasas ražošanu nodarbojas jau 15 gadus, šoruden kļuvis par vienu no pirmajiem šīs jomas pionieriem Latvijā, celmu smalcināšanai iegādājoties speciālu drupinātāju. Pēc pirmajām celmu šķeldu kravu piegādēm siltumenerģijas ražotājiem uzņēmuma valdes loceklis Jānis Baltmanis atzīst, ka šāds bizness esot ekonomiski pamatots un dzīvotspējīgs. Protams, ar vienu svarīgu nosacījumu – pie šodienas šķeldu cenām celmiem jābūt bezmaksas.

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka šajā kapitālistiskajā pasaulē iegūt kaut ko par baltu velti ir utopiska vēlme. Taču celmu gadījumā tas nemaz nav tik neparasti. Piemēram, celmi tiek rauti, būvējot jaunus meža autoceļus. Līdz šim visbiežāk tie, kaut kur sakrauti kaudzē, tā arī palikuši mežā. Tagad, uzsākot savstarpējo sadarbību, AS Latvijas valsts meži (LVM) labprāt ir gatavi tos atdot pārstrādei bez maksas – galvenais, lai mežs tīrs. Tāpat valsts mežu apsaimniekotāji sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava nolēmuši praksē izmēģināt celmu raušanu egļu kailcirtēs, kur konstatēta augsta sakņu trupes izplatība. Šajā gadījumā LVM ekonomiskais ieguvums ir mežaudzes veselības uzlabošanās, tāpēc celmi netiek uzskatīti par peļņas objektu. Ņemot vērā, ka šādu platību Latvijā ir diezgan daudz un inficētie celmi no meža jāizvāc pēc iespējas ātrāk, nākotnē tas var pavērt plašu darba lauku ne tikai Vīgrantiem, bet noteikti vēl ne vienam vien uzņēmumam.

Pirmais nopietnais pārbaudījums Vīgrantu drupinātājam tika uzticēts septembra beigās, kad, paplašinoties Rīgas mežu Norupes kokaudzētavai, celmus nācās izraut 6,8 hektārus lielā kailcirtē. Balstoties uz šo objektu, veikti arī pirmie aprēķini par drupinātāja reālo darba ražīgumu, no celmiem iegūstamo šķeldu apjomu, kvalitāti un siltumspēju. Pagaidām darba gaitā konstatēts, ka no 6,5 hektārus lielas kailcirtes iespējams iegūt 1500 berkubikmetrus celmu šķeldu. Jānis Baltmanis uzsver, ka tas neesot slikts rādītājs un ir pielīdzināms no tādas pašas platības iegūstamajam zaru birstošās biomasas apjomam.  Vienīgā problēma – atšķirībā no zaru šķeldošanas celmu gadījumā ar pirmreizējo pārstrādi cirsmā vai pie

ceļa ražošanas process vēl nebeidzas. Iegūtās šķeldas ir jāsijā, jo aptuveni 10% no kopējās masas veido smiltis. Pēc tam tās papildus jāsmalcina.

Vīgranti ir viens no lielākajiem kurināmās biomasas piegādātājiem Jelgavas Fortum spēkstacijai. Sadarbībā ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu (MeKA) pārbaudīta celmu šķeldu enerģētiskā ietilpība, un tā izrādījusies par 15-20% augstāka nekā zaru šķeldām. «Ņemot vērā, ka pircējs norēķinās par iegūtajiem megavatiem, arī samaksa ir lielāka,» skaidro Jānis Baltmanis. Sarēķinot visas ražošanas izmaksas, atklājies, ka velns nav tik melns kā mālē, un, ja celmi nāk par brīvu, bizness ir ar plusa zīmi. Pagaidām ir grūti prognozēt, cik strauji celmu pārstrāde attīstīsies pie mums. Arī celmlauži Vīgranti šobrīd vēl strādā eksperimentālā režīmā, krājot pieredzi un rūpīgi veicot aprēķinus. Liela daļa sagatavotās enerģētiskās koksnes tiek eksportēta, turklāt nākamgad Stokholmā darbu uzsāks Fortum lielākā koģenerācijas stacija, kas radīs jaunas potenciālās pārdošanas iespējas. Arī Latvijā enerģētiskā koksne tiek izmantota aizvien vairāk, tāpēc pieprasījuma ziņā nākotne rādās visnotaļ perspektīva.

 

Raksts: “Celmlauži”, Paules Beķeris, skat. 16.12.2014

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Novembris, Nr.11 (171) 2014

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *