Kliedē mītus par duālo jeb darba vidē balstītu jauniešu apmācību

Lai gan duālā jeb darba vidē balstītā apmācība pirmo pilotprojektu formā diezgan strauji ienāk Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs, joprojām ļoti daudzi uzņēmēji pret to izturas ārkārtīgi skeptiski vai arī nemaz nav informēti par iespēju piedalīties jaunās speciālistu paaudzes izskološanā. Latvijas Amatniecības kameras (LAK) meistars, Latvijas Namdaru biedrības valdes priekšsēdētājs Tālis Sala ir viens no nedaudzajiem meža nozares pārstāvjiem, kurš pirms diviem gadiem nešauboties piekrita sadarbībai ar Ogres tehnikumu, un šobrīd duālās izglītības modelī viņa vadītajā z/s Saliņas namdara profesiju apgūst jau septiņi jaunieši. Trīs no 2., četri no 1. kursa. Ar puišiem uzņēmējs ir ārkārtīgi apmierināts un nebeidz brīnīties, cik strauja īsajā laikā bijusi viņu profesionālā izaugsme. Arī darba vidē balstītās izglītības nodrošināšana uzņēmumā nebūt neesot sagādājusi tādas problēmas, kādas parasti mēdz uzsvērt skeptiķi, tāpēc citiem nozares kolēģiem Tālis Sala droši iesaka – pamēģiniet.

Ir divu veidu uzņēmumi. Lielajos, kur stratēģiskos lēmumus pieņem valde un akcionāri, bet gatavā produkcija tiek mērīta miljonos vienību, ikdienas monotonajā darbā pie iekārtām nepieciešami kvalificēti, taču šauras nozares speciālisti, kas spēj precīzi pildīt viņiem uzdoto funkciju. Šādus uzņēmumus pēc LAK standartiem pilnībā apmierina zeļļa kvalifikācija. Citādi ir ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādiem kā Saliņas, kas nav masveida ražotāji, bet kuru centrā ir viens vai vairāki sava aroda meistari, kas apkārt pulcē nākamo amatnieku paaudzi – zeļļus, kuri nākotnē arī vēlas kļūt par meistariem. Tālis Sala ir pārliecināts – Latvijā, kur ilgus gadus valdījis padomju totalitārais režīms, šādu individuālo uzņēmēju segments tikai tagad pamazām sāk rasties, un duālā izglītība ir viens no labākajiem veidiem, kā to veicināt. Starp citu, Vācijā tieši šāda veida uzņēmumi veido 95% ekonomikas!

Kā jebkurā jomā, viena lieta ir gudri spriedelēt un dot filozofiskus padomus, otra – reāli ķerties klāt un darīt. Duālajā izglītībā pagaidām iesaistās vien retais, jo netrūkst pretargumentu. Viens no populārākajiem mītiem – uzņēmumam piesaistītie audzēkņi prasa nepārtrauktu meistaru uzmanību, kā rezultātā darba temps samazinās un rodas tikai zaudējumi. «Laiku, kas sākotnēji tiek viņos ieguldīts, jaunieši agri vai vēlu atpelna ar uzviju,» pieredzē dalās Saliņu īpašnieks. Citās profesijās, protams, situācija var būt citādāka, taču jebkurā gadījumā duālā izglītība atrisina kādu ļoti svarīgu jautājumu – ļauj jaunietim saprast, ko viņš īsti vēlas dzīvē darīt. Jo ātrāk viņš sapratīs, ka nav īstajā vietā un izvēlētā profesija nav viņam piemērota, jo labāk. Cits labi zināms arguments, kas daudzus attur no iesaistīšanās duālās izglītības modelī, ir prakses laika pārtraukumi teorijas apgūšanai skolā. Kā lai organizē ražošanu, ja daļa darbinieku te mēnesi ir, te atkal nav uzņēmumā? «Mēs esam elastīgi, varam izgrozīties,» stāsta Tālis Sala. Tajā pašā laikā pasūtījumu netrūkst – darbi saplānoti gadu, pusotru uz priekšu, turklāt nesen uzsākts guļbūvju eksports uz Franciju.

 

Raksts: “Izaudzināt meistaru”, Pauls Beķeris, skat. 16.12.2014

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Novembris, Nr.11 (171) 2014

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *