Aizaugušās plantācijas drīkstēs jebkurā brīdī atkal pārvērst par lauku

Ja ar mežu apaugušu lauksaimniecības zemi reģistrē kā meža plantāciju, to jebkurā brīdī var atkal pārvērst par lauku. Sagatavotie grozījumi Meža likumā paredz, ka šī darbība ar pašvaldību jāsaskaņo nebūs. Plašas diskusijas izvērsās pēc “LA” publikācijas “Līdumnieks uz apsūdzēto sola” 1. decembrī. Viņam tika piespriests 38 000 eiro sods par aizaugušas lauksaimniecības zemes notīrīšanu un aparšanu. Tiesa vēl priekšā, bet sabiedrība sašķēlusies divās daļās: lauksaimniekos un mežsaimniekos, savukārt Zemkopības ministrijas ierēdņi meklē risinājumu šim paradoksam.

Kopš Jaunā gada stājas spēkā pirms trim gadiem pieņemtie grozījumi Meža likumā, kas paredz, ka platības, kas reāli aizaugušas ar mežu, ir Meža likuma objekts un uz tām attiecas Meža likuma prasības. Saimniekiem bija jāpieņem lēmums – vai novākt apaugumu un apsaimniekot šo platību kā lauksaimniecības zemi vai arī audzēt mežu. Taču ar meža lietām saistīti ļaudis secina, ka trīs gadi aizskrējuši un daudziem tagad ir “vai!” – ir vēlme audzēt lopus, bet neapgūtajās platībās jaunais mežs aug griezdamies. Taču ar varu nevienam par meža īpašnieku jākļūst nebūs. Ja izdevīgāk ir nodarboties ar lauksaimniecību, saņemt platību maksājumus un paplašināt ganāmpulku, tad aizaugušās platības jāreģistrē kā plantācijas mežs, uz kuru neattiecas ne koku ciršanas, ne meža atjaunošanas noteikumi. Tas nozīmē, ka šīs platības var nocirst jebkurā laikā, neizņemot ciršanas apliecinājumu un nestādot vietā jaunu mežu. Tā jau sen iesaka rīkoties meža īpašnieks Ai­vars Bergmanis: “Ar mežu aizaugušu lauksaimniecības zemi es iesaku reģistrēt kā plantāciju mežu. Ja piemeklē krīze, bet kociņi jau papīrmalkas resnumā – tos var likt lietā. Bet, ja tas tiek reģistrēts kā mežs, tad kokus, izņemot baltalksni, cirst varēs tikai pēc daudziem gadiem. Protams, lauksaimniekiem naudas aprite ir straujāka. Meža īpašniekiem par to, ka tie savos īpašumos ražo skābekli, neviens nepiemaksā.” Tomēr meža īpašnieks Viesturs Valdis Dreimanis ir citās domās: “Man bija četri hektāri brīvas zemes, ko lauksaimnieki pieteicās iznomāt. Bet es izrēķināju, ka ikgadējais pieaugums naudas izteiksmē būs lielāks nekā nomas maksa, un iestādīju mežu.”

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols apliecina, ka zemnieku satraukumam “Meži nāk!” nav pamata. “Latvijā ir 130 000 ha ar mežu aizaugušu lauksaimniecības zemju un turpina aizaugt vēl 200 000 ha. Vienīgais šo likuma grozījuma mērķis ir ievest kārtību zemes reģistrā, lai mežs de facto sakristu ar mežu de jure, un panākt zemes mērķtiecīgu izmantošanu. Meža likumā tika arī noprecizēts, kas ir mežs un kāda audze atbilst tā kritērijiem,” pamato A. Ozols.

Agrāk par mežu varēja uzskatīt jau 0,1 ha lielu platību vai zemi, kur koku vainagi noklāja 20%, bet pēc Meža likuma grozījumiem ar kokiem apaugusi zeme par mežu kvalificējas tad, ja tās platība nav mazāka par 0,5 ha, ja kociņu augstums sasniedz vismaz piecus metrus un ja tās biezums atbilst minimālajam šķērslaukumam. Pēdējais kritērijs daudziem var likties pārlieku sarežģīts, taču aptuveni to noteikt var arī bez tabulām, ar pavisam vienkāršu metodi. Ņemt četrus metrus garu virvi, apsiet to vienam kociņam un novilkt ap to nosacītu apli. Ja šajā aplī ar rādiusu četri metri ir vismaz septiņi koki, kas sasnieguši piecus metrus, tad šī platība jau var tikt kvalificēta kā mežs. Arī tad, ja ir vismaz 1200 kociņu uz hektāru, zemes īpašniekam jākļūst uzmanīgam – uz šo platību var attiekties Meža likums.

Arvīds Ozols sola, ka ar pirmo janvāri nekas kampaņveidīgi nenotiks – Valsts meža dienesta cilvēki nebraukās riņķī, meklējot – kur ir meži? Taču, ja kāds pēc Jaunā gada būs nocirtis aizaugušas platības, Meža dienesta ļaudis pārbaudīs, vai tās kvalificējās kā mežs vai ne. Taču jāatceras – ar nākamā gada pirmo janvāri, pirms veikt ar mežu aizaugušās zemēs kādas darbības, zemes īpašnieka pienākums ir reģistrēt šo platību Meža valsts reģistrā. Ja šajā zemē nekāda saimnieciskā darbība netiek veikta, tad uz Meža valsts reģistru nav jāsteidzas. Arī tiem saimniekiem, kas pasteigušies aizaugušas platības reģistrēt kā meža zemi, tomēr nav vēlēšanās audzēt mežu, ir iespēja lauksaimniecības zemē ieauguši mežu pārreģistrēt kā plantāciju mežu.

 

Raksts: “Audzēt mežu ar varu nespiedīs”, Anita Jaunbelzere, publ. 19.12.2014

Avots: http://m.la.lv/audzet-mezu-ar-varu-nespiedis/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *