ES Kokmateriālu regula darbojas, bet vienota pieeja vēl tiek slīpēta

Lai arī ES regulas prasības par koksnes ieguves izsekojamību spēkā ir teju divus gadus, dalībvalstu vidū joprojām tiek strādāts pie vienādas pieejas un attieksmes par to, kā šo izsekojamību apstiprina, vēsta “Dienas Bizness”. ES valstīs ir atšķirīgas izpratnes un regulā noteiktais formulējums (par to, kas ir un kas nav, uzskatāms par pierādījumu koksnes ieguves izsekojamībai), ir visai brīvi interpretējams. Tad var veidoties situācijas, ka vienā ES dalībvalstī vienu un to pašu koksnes importa darījumu dokumentāciju var uzskatīt par tādu, kurā, atbilstoši regulas prasībām, ir nodrošināta koksnes ieguves izsekojamība (par to, ka tā nav iegūta nelegāli), bet citā pretēji – tādas pārliecības nav. Latvijas meža nozares uzņēmējiem visaktuālākais ir jau­tājums nevis par kādas tālās eksotiskās valstīs iegūtas koksnes izcelsmes izsekojamību, bet gan par resursiem bagāto kaimiņvalstīs – Krievijā un Baltkrievijā – izcelsmes izsekojamības pierādīšanu. Gan koksnes tirdzniecības SIA “Aca Timber” valdes loceklis Armands Apfelbaums, gan citi uzņēmēji atzina, ka svarīgākais ir spēja pārliecināt kontrolētājus, ka koksnes izcelsmi apliecinoši dokumenti arī pierāda tās legālu izcelsmi. “Baltkrievijas koksne šo valsti pamet tikai caur šīs valsts koksnes biržu, ko var uzskatīt par sava veida pierādījumu tās legālai izcelsmei, vēl jo vairāk, ja šajā kaimiņvalstī meži pieder valstij un ir sertificēti atbilstoši FSC prasībām. Krievijas gadījumā šādu pierādījumu var sniegt, piemēram, ciršanas biļete kombinācijā ar ministrijas izsniegtu eksporta licenci attiecīgajam uzņēmumam, tomēr vēl labāk, ja koksne nākusi no sertificēta piegādātāja, norāda Valsts meža dienesta ģenerāldirektora vietnieks Mārtiņš Līdums.

Valsts meža dienests ar šīs regulas prasību uzraudzību Latvijā nodarbojas tikai gadu un šajā laikā veiktas trīs oficiālas kontroles, kā arī vairākos uzņēmumos notikušas vizītes. “Nekontrolējam ne to, cik daudz importē, ne arī – kā to dara, arī aiz astes necenšamies noķert kādus nelegālus koksnes tirgotājus, bet gan vērtējam, vai importētās koksnes ievedēji Latvijā ir veikuši risku analīzi,” uzsver M.Līdums. Proti, kontrolētāji prasa pierādījumus, kā importētājs nonācis līdz konkrētam secinājumam, ka risks ir mazs, vidējs vai augsts. Savukārt koksnei, kura pēc šī vērtējuma ieguvusi augstu risku, būs vajadzīgs rīcības plāns, kurš paredzētu šī riska samazināšanu. “Šajā jautājumā būtiska loma nākotnē būs, tā dēvētajai, FLEGT licencei, kura darbojas pēc ES nolīguma noslēgšanas ar trešajām valstīm, jo šie nolīgumi paredz koksnes izsekojamību, taču tādu līgumu ES nav nedz ar Krieviju, ne Baltkrieviju, kas visvairāk interesē tieši Latvijā strādājošos uzņēmējus,” secina M.Līdums.

 

Raksts: “Regula ir, bet vienota pieeja vēl tiek slīpēta”, Māris Ķirsons, publ. 08.01.2015

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 4 (4864)

Informācija par ES Kokmateriālu regulu: www.vmd.gov.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *