Skujkoku papīrmalkas eksports no Latvijas 3.ceturksnī palielinājies par 15,8%

2014.gada 3.ceturksnī no Latvijas tika eksportēts par 3% vairāk apaļo kokmateriālu nekā gadu iepriekš, kopumā 960,6 tūkst.m3. Tostarp skujkoku apaļkoku izvedums, saskaņā ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopotajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šajā laika periodā palielinājās par 4,5% līdz 514,7 tūkst.m3, kur lielāko daļu – 93% no visa apjoma – veidoja papīrmalka, bet atlikušos 6,8% – zāģbaļķi. Jāatzīmē, ka skujkoku papīrmalkas eksports gada griezumā palielinājās – par 15,8%, turpretim zāģbaļķu eksports, saistībā ar šo sortimentu augsto pieprasījumu vietējā tirgū, samazinājās par 55,3% līdz 35,1 tūkst.m3. Pirmo trīs ceturkšņu periodā no Latvijas kopumā tika eksportēti 1,67 milj.m3 apaļo skujkoku kokmateriālu (+22,3%), kur papīrmalkas sortimentu izvedums veidoja 1,53 milj.m3 (+31,4%), bet zāģbaļķu izvedums – tikai 133,5 tūkst.m3 (-32%). Uz lielāko Latvijas apaļkoku noieta tirgu – Zviedriju – skujkoku eksports dotajā laika periodā palielinājās par teju 40% līdz 1,1 milj.m3, tajā pašā laikā uz Somiju koksnes eksports samazinājās par 20%, uz Vāciju – par 17%, uz Igauniju – par 23% un uz Ķīnu – par 40,4%.

Lapkoku apaļkoksnes eksports no Latvijas 3.ceturksnī palielinājās par 1,3% līdz 445,9 tūkst.m3, kur papīrmalkas sortimentu izveduma samazinājumu 5,8% apmērā līdz 386,3 tūkst.m3 kompensēja divkārt lielāks lapkoku zāģbaļķu eksports, šo dimensiju koksnes kopējam izvestajam apjomam sasniedzot 59,6 tūkst.m3. Lai arī lapkoku zāģbaļķu eksports pirmo trīs ceturkšņu periodā no Latvijas divkāršojās, kopējam šo sortimentu izveduma apjomam sastādot 191,3 tūkst.m3, papīrmalkas eksportam samazinoties par ceturtdaļu līdz 1,07 milj.m3, kopējais apaļo lapkoku kokmateriālu izvedums dotajā laika periodā samazinājās par 17,2% līdz 1,26 milj.m3. Uz Zviedriju un Somiju lapkoku apaļkoksnes eksports pirmo trīs ceturkšņu periodā pērn no Latvijas samazinājās par attiecīgi 27% un 37%. Tajā pašā laikā uz Ķīnu lapkoksnes eksports gada laikā trīskāršojies, kopējam piegādātajam apjomam sasniedzot 169,3 tūkst.m3.

Koksnes atlikumu un malkas eksports, līdz ar šo resursu pieaugošo patēriņu vietējā tirgū granulu rūpniecībā un koģenerācijas stacijās, pirmo trīs ceturkšņu periodā pērn samazinājās. Tostarp šķeldu eksports dotajā laika periodā samazinājās par 13% līdz 1,05 milj. tonnu, zāģskaidu eksports – par 10,2% līdz 81,9 tūkst. tonnu un apaļkoku malkas eksports – par 35% līdz 106,5 tūkst. tonnu. Kurināmo koksnes granulu eksports tajā pašā laikā palielinājās par 15% līdz 856,5 tūkst. tonnu.

Nemainīgi augstā pieprasījuma ietekmē pēc izejmateriāliem vietējās kokzāģētavās, skujkoku zāģbaļķu imports Latvijā 2014.gada pirmajos trīs ceturkšņos palielinājās par 39,8% līdz 572,4 tūkst. kubikmetru 42,9 milj. eiro vērtībā (+44,5%). Visvairāk skujkoku apaļkoki Latvijā ievesti no kaimiņvalsts Lietuvas – 456,8 tūkst.m3 (+6,3%) 35,1 milj. eiro kopvērtībā (+11%). Jāatzīmē, ka strauji skujkoku apaļkoksnes imports Latvijā audzis no Baltkrievijas (+42%) un Krievijas (+357%).

 

Avots: ZM Meža departaments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *